Šogad tekstila šķirošanas sistēmas attīstībā plāno investēt vairāk nekā 200 tūkstošus eiro

Atpakaļ
Dalīties
Pāriet uz galveno saturu

Lai uzlabotu esošo tekstila savākšanas infrastruktūru un padarītu tekstila šķirošanu iedzīvotājiem pieejamāku, vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” 2024. gadā plāno būtiski paplašināt tekstila šķirošanas tīklu, Latvijā izvietojot vēl 100 speciālos konteinerus. Tam plānotās investīcijas šogad ir 221 tūkstotis eiro, un līdz ar to kopš 2019. gada abi uzņēmumi tekstila šķirošanas infrastruktūras attīstībā būs ieguldījuši jau teju 700 tūkstošus eiro.

Datos redzam, ka iedzīvotāji ir gatavi un vēlas šķirot tekstilu. 2022. gadā veiktās aptaujas dati* rāda, ka 82 % iedzīvotāju noteikti vai drīzāk šķirotu tekstilu, ja tiktu nodrošināti tam nepieciešamie apstākļi, t.i. dzīvesvietas tuvumā tiktu izvietoti tekstila savākšanas konteineri. Tomēr konteineri ir tikai viena daļa no tā, lai efektīvi varētu realizēt nevajadzīgā tekstila savākšanu. Lai sistēmu iedzīvinātu, ievērojami jāpalielina šķirošanas jaudas un jāattīsta tekstila aprites cikls – atkārtota izmantošana, pārveides un pārstrādes iespējas. Pagaidām tekstila sistēmas veidošana un attīstīšana tiek subsidēta pēc atkritumu apsaimniekotāju iniciatīvas, tāpēc pozitīvi vērtējams, ka no 2024. gada 1. jūlija stāsies spēkā tekstilizstrādājumu ražotāju atbildības sistēma, kas skaidri norādīs katras iesaistītās puses atbildību,” situāciju ieskicē SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

SIA “Eco Baltia vide” tekstila konteineru tīklu paredzēts palielināt par 100 jaunām tvertnēm Rīgā un reģionos Latvijā. Papildu ir plānota astoņu 35 m3 konteineru iegāde, kas no Rīgas tālākos reģionos kalpos kā noliktavas tekstilizstrādājumu uzkrāšanai. Tāpat ir iecere iegādāties specializētu auto transportu sašķiroto materiālu savākšanai, kas palīdzēs veidot ērtākus un videi draudzīgākus loģistikas risinājumus.

“Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis skaidro, ka jaunas šķirošanas sistēmas ieviešana prasa gan plašas zināšanas nozarē, gan apjomīgus finansiālos līdzekļus: “Lai veicinātu jaunas dalītās vākšanas sistēmas straujāku attīstību, būtiska loma ir pareizam atbildību sadalījumam, kur sevi vislabāk pierādījis “maksā piesārņotājs” princips. Un šis gads pēc apstiprinātajām izmaiņām Dabas resursu nodokļa likumā ir solis tuvāk tam, lai jau tuvākā nākotnē tekstila šķirošanas konteineri parādītos daudz vairāk vietās Latvijā. Tas, kas jāatceras katram uzņēmumam, kas pārdod importētus vai ražotus tekstilizstrādājumus – līdz 10. maijam jānoslēdz līgums ar ražotāja atbildības sistēmu, lai saņemtu 100% Dabas resursu nodokļa atbrīvojumu. Tomēr aicinām neatlikt uz pēdējo brīdi – jau tagad tekstila ražotāji ir ieinteresēti sadarbībai un aktīvi slēdz ar mums nodomu protokolus par piedalīšanos ražotāju atbildības sistēmā, lai saņemtu nodokļa atbrīvojumu.”

Šobrīd SIA “Eco Baltia vide” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” visā Latvijā ir izvietojusi vairāk nekā 260 konteineru tekstilam. 145 no tiem ir izvietoti Rīgā un Pierīgas reģionā, bet 123 citos Latvija reģionos – Aizkrauklē, Gulbenē, Alūksnē, Balvos, Liepājā, Grobiņā, Skrundā, Saldū, Brocēnos, Ventspilī, Valmierā, Cēsīs, Kocēnos, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Siguldā, Mālpilī, Kuldīgā, Rojā, Talsos, Kandavā, Tukumā, Daugavpilī, Līvānos, Krāslavā, Vecumniekos, Pāvilostā, Aucē. Aplēses liecina, ka efektīvai sistēmas darbībai Latvijā vajadzētu būt 600-800 tekstila šķirošanas punktiem.

Lai veicinātu tekstila šķirošanas tīkla paplašināšanu, SIA “Eco Baltia vide” aicina iedzīvotājus, uzņēmumus un pašvaldību iestādes ierosināt potenciālās konteineru atrašanās vietas. To iespējams izdarīt, sazinoties ar “Eco Baltia vide” klientu centru, zvanot pa tel. 8717 vai rakstot uz info@ecobaltiavide.lv. Katrs pieteikums tiek izvērtēts individuāli, ņemot vērā ierosinātās konteinera izvietošanas vietas iedzīvotāju blīvumu, atrašanās vietu un transporta pieejamība konteineram.

*Pētījums “Patērētāju tekstila izstrādājumu šķirošanas paradumu novērtējums”, veikts 2022. gada jūlijā, “Forta Research” internetā aptaujājot 1029 Latvijas iedzīvotājus 18–75 gadu vecumā.


Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes.

Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu Tev patīkamu tīmekļa vietnes apmeklējuma pieredzi. Sīkdatnes Tev ļauj droši piekļūt lapai, bet mums – analizēt lapas apmeklējumu un uzlabot tās darbību.
Šeit Tu vari izvēlēties, kuras sīkdatnes apstiprināt. Uzzini vairāk par  privātuma aizsardzības politikas nosacījumiem. Atceries, ka savu izvēli jebkurā laikā vari mainīt, aktivizējot saiti Sīkdatņu iestatījumi.