---

Šķirošanas nozīme

Vai esi domājis, ko atstāsi, aiz sevis bērniem, un nākamajām paaudzēm? Tīru, sakoptu vidi, vai dzīvi starp atkritumu kaudzēm? Katrs Latvijas iedzīvotājs vidēji gadā saražo vairāk kā 400 kilogramus atkritumu, kuri lielākoties uz visiem laikiem tiek apglabāti atkritumu poligonos, taču atkritumu poligonu resursi katru gadu samazinās.

Veids, kā samazināt radušos sadzīves atkritumus ir to pareiza šķirošana. Atkritumu šķirošanas rezultātā tiek veicināta izejvielu otrreizējā pārstrādē, būtiski samazināta negatīvā ietekme uz apkārtējo vidi, kā arī taupīti mūsu dabas resursi.

Atkritumu pārstrāde

Savs dzīves cikls ir ne vien cilvēkiem un citiem dzīviem organismiem, bet arī otrreiz pārstrādājamiem materiāliem – PET pudelēm, stikla pudelēm un burkām, papīram un kartonam, elektroiekārtām, baterijām, tekstilam un citiem cilvēku radītiem atkritumiem.

• Plastmasas pārstrāde

  Latvijā vidējais radītais plastmasas iepakojuma apjoms gadā ir 35 900 tonnas, no kura pārstrādāti tiek aptuveni 46%. Plastmasas iepakojumu atkārtota izmantošana vai pārstrāde ne tikai ietaupa naftas resursus, bet arī pasargā atmosfēru no siltumnīcas efektu radošajām gāzēm un citiem vides piesārņojumiem, piemēram, pārstrādājot 1 tonnu plastmasas, tiek ietaupītas 1,8 tonnas naftas produktu.

• Papīra pārstrāde

  Celulozes šķiedras ir iespējams pārstrādāt līdz pat septiņām reizēm, tādēļ ir svarīgi pārstrādei derīgo papīru – avīzes, žurnālus, biroja papīru, kartona kastes u.c. – izmest atbilstošajā šķirošanas konteinerā. Šķirošanas konteineros iemestais papīrs var tikt otrreizēji pārstrādāts, ko pēc tam var izmantot gan iepakojuma, gan citu papīra izstrādājumu ražošanai.

• Stikla burku un pudeļu pārstrāde

  Viena tonna otrreizējo stikla izejvielu ietaupa vienu tonnu kvarca smilšu un 250 kg kalcinētās sodas. Stikla ražošana no otrreizējām izejvielām, būtiski ietaupa dabas resursus, enerģiju un samazina vides piesārņojumu. Lai šos resursus varētu ietaupīt, izlietotais stikla iepakojums ir jāizmet tam paredzētajā atkritumu šķirošanas konteinerā, kurus atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi pēc tam nogādā pārstrādes uzņēmumiem, lai radītu jaunus stikla izstrādājumus.

• Elektroiekārtu pārstrāde

  Elektrotehnika ir videi kaitīgie atkritumi, tāpēc no tiem jāatbrīvojas ar īpašu atbildību. Jebkuras iekārtas sastāvā var būt videi kaitīgas vielas, piemēram, ledusskapjos freons u.c. Tāpēc būtiski panākt, lai tās nenonāktu dabā. Jau šobrīd ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir iespēja bezmaksas nolietoto elektroniku nogādāt uz vairāk nekā 70 atkritumu šķirošanas laukumiem visā Latvijā.

• Bateriju pārstrāde

  Ja baterijas tāpat kā elektronika netiek nodotas otrreizējai pārstrādei, tās, nokļūstot apkārtējā vidē, radot toksisku piesārņojumu, kas kaitē gan dabai, gan cilvēku veselībai. Viena dabā izmesta pirkstiņbaterija rada augsnē piesārņojumu aptuveni viena kvadrātmetra platībā, kas var saglabāties gandrīz gadsimtu. Turpretī šķirojot baterijas, tās nonāk otrreizējā pārstrādē, radot jaunas lietas no iegūtajām izejvielām, kā rezultātā novēršot pirmreizējo dabas materiālu izmantošanu ražošanā. Ikdienā uzkrātās baterijas iespējams nodot tirdzniecības vietās, piemēram, RIMI, Maxima, kā arī degvielas uzpildes stacijās.

• Tekstila pārstrāde

  Ja kādam šķiet, ka, tekstilam nonākot poligonā, nekādu negatīvu ietekmi tas neatstāj, tad patiesībā ir gluži pretēji – sintētiskās šķiedras, no kurām ražo 60% tekstilizstrādājumu, sadalās aptuveni 200 gadu laikā. Ķīmiskās vielas ar laiku sāk izplatīties vidē, kā arī tekstils turpina audzēt poligona kalnu. Tāpēc aicinām iedzīvotājus apdomāt, vai tiešām ir vajadzība iegādāties kārtējo apģērba gabalu, kā arī varbūt tas, kas pašam vairs nav vajadzīgs, nododams atkārtotai lietošanai vai pārstrādei. Sašķirotais materiāls tiek novirzīts atkārtotā apritē t.i. atkārtotai valkāšanai pasaules attīstības valstīs vai arī pārstrādei.