Jauniešiem vide rūp vairāk nekā citiem – šādu apgalvojumu jau gadiem deklamē pētnieki visā pasaulē, ko apstiprina arī jaunāko pētījumu dati. Bet kā ir Latvijā un Baltijā kopumā? SIA “Latvijas Zaļais punkts” ikgadējā “Brand Capital”* pētījumā apkopojis datus, iezīmējot dažādu paaudžu atšķirības videi draudzīgu prakšu jautājumos.
Viena no visvairāk apspriestajām paaudzēm jeb “Z” paaudze nonākusi vairāku pētnieku uzmanības lokā ar krasajām atšķirībām no citām paaudzēm gan ar savu domāšanu un uztveri, gan ar rīcībām. Viena no būtiskākajām atšķirībām “Z” paaudzes kontekstā ir tās attieksme pret vides jautājumiem. Šajos jautājumos līdzīgi, bet ne tik idealistiski, raugās arī “mileniāļu” paaudze. “Brand Capital” pētījuma dati liecina, ka jaunākās paaudzes ir informētākas par vides problēmām un uztver tās nopietnāk, kamēr vecākām paaudzēm ir nepieciešama papildu izglītība un resursi, lai uzlabotu savus paradumus.
“Šis pētījums būtiski iezīmē to, ka vides jautājumu aktualizēšanai katrai auditorijai ir nepieciešama inividuāla pieeja. Mums ir jāņem vērā vēsturiskie faktori, kas ietekmējuši katras paaudzes uztveri par globālām vides problēmām, ko šobrīd redzam atspoguļojamies arī datos. Piemēram, vairāk nekā puse vecākās paaudzes respondentu (56%) uzskata, ka vides problēmas ir pārvērtētas. Jaunieši situācijai pieiet nopietnāk – 15-24 gadu vecuma katogrijā respondenti šim apgalvojumam piekrīt 26,4%, bet 25-34 gadu vecumā 32,9% respondentu. Ja ar jaunākajām paaudzēm globālās vides problēmas tika aktualizētas skolas solā, tad, skolojot vecākās paaudzes, videi nav bijusi būtiska vieta mācību programmas dienaskārtībā, tādēļ šobrīd cīnāmies ar sekām. Tā ir būtiska ekonomiski aktīvo iedzīvotāju grupa, kas ar milzu skepsi raugās uz aktuālajiem vides datiem un prognozēm, ieviešot ikdienā zaļākus paradumus, ja vien tam ir praktisks pamatojums,” stāsta Kaspars Zakulis, “Latvijas Zaļā punkta” direktors.
Salīdzinot zaļuma paradumus Latvijā starp jaunāko paaudzi (15-35 gadi) un vecāko paaudzi (50-65+ gadi), ir novērojamas būtiskas atšķirības pieejā videi draudzīgiem risinājumiem un attieksmē pret ilgtspējību. Jaunākā paaudze biežāk iesaistās videi draudzīgās aktivitātēs, piemēram, piedalās kustībās, kas atbalsta atkritumu šķirošanu, samazinātu resursu patēriņu un izmanto depozīta sistēmas. Šai grupai ir tendence izvēlēties produktus, kas tiek pozicionēti kā ilgtspējīgi, pat ja tas nozīmē augstākas cenas. Tāpat jaunākās paaudzes aktīvi cenšas integrēt ilgtspējību ikdienas dzīvē, izmantojot tehnoloģijas un jaunus risinājumus, piemēram, elektriskos transportlīdzekļus un zaļo enerģiju. Vecākās paaudzes paradumi bieži sakņojas tradicionālākos dzīvesveidos, piemēram, resursu taupīšanā (ūdens un elektrība) un kvalitatīvu, ilgtermiņā lietojamu preču lietošanā. Lai gan vecākās paaudzes nereti atbalsta ilgtspējīgus risinājumus, to galvenā motivācija biežāk saistīta ar praktiskumu un izmaksu samazināšanu, nevis globālās vides problēmu risināšanu.
Skatot kopējo dažādu paaudžu iedzīvotāju gatavību ieguldīt papildu līdzekļus par labu videi draudzīgam iepakojumam Baltijas mērogā, var secināt, ka nedaudz vairāk nekā trešdaļa (36,7%) Latvijas patērētāju ir gatavi piemaksāt vairāk par precēm, kuru iepakojumus var pārstrādāt vai izmantot atkārtoti. Lietuvā piemaksāt ir gatavi 45,6% un Igaunijā 42,1%. Tomēr jāatzīst, ka datu dinamikā ir vērojams kritums. Proti, 2020. gadā par videi draudzīgu iepakojumu piemaksāt bija gatavi 44,20% Latvijas iedzīvotāju, Lietuva demonstrē pakāpenisku pieaugumu šajā ziņā, kamēr arī Igaunija ir atkritusi no 50% 2021. gadā uz 42,1% 2024. gadā. Šāda veida pētījumi sniedz sabiedrībai vērtīgu ieskatu par patērētāju uzvedības tendencēm un palīdz gan uzņēmumiem, gan politikas veidotājiem labāk saprast sabiedrības gatavību atbalstīt ilgtspējīgas iniciatīvas, tādējādi veicinot videi draudzīgu risinājumu izstrādi un ieviešanu.
“Analizējot pieejamos datus redzam, ka zaļo paradumu jomā Latvijai vēl ir vieta izaugsmei visās paaudzēs. Pēdējo gadu datu dinamika liecina, ka pirms pieciem gadiem Latvijas iedzīvotāji bija gatavāki veikt videi draudzīgākas izvēles un ieguldīt vairāk resursu zaļajos risinājumos nekā tagad. Šeit, protams, varam spekulēt, ka izmaiņas paradumos pēdējo piecu gadu laikā ietekmējusi inflācija un ģeopolitiskā situācija pasaulē, tomēr tas iezīmē satraucošu problēmu – rūpes par vidi uz citu globālu problēmu fona zaudē savu aktualitāti. Proti, progress, ko manījām paradumu izmaiņās pirms pieciem gadiem nu ir “atkritis” atpakaļ,” tā Kaspars Zakulis.
* Iedzīvotāju aptauja veikta 2024.gada jūnijā un jūlijā pētījuma “Brand Capital” ietvaros, aptaujājot 3022 ekonomiski aktīvo Baltijas valstu iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, no kuriem Latvijā aptaujāti 1016, Lietuvā – 1004 un Igaunijā – 1002. Aptauju tiešsaistē veica pētījumu aģentūra NORSTAT.
