Latvija tiek dēvēta par vienu no zaļākajām valstīm pasaulē, tomēr vairāk nekā puse sabiedrības ir visai pesimistiski noskaņota attiecībā uz mūsu zemes tīrību, liecina Latvijas Zaļā punkta aptauja.* 44% iedzīvotāju uzskata, ka Latvija jau tagad slīkst atkritumos, bet 9% ir vēl drūmāk noskaņoti un paredz, ka trakākais gaidāms nākotnē. Vienlaikus trešā daļa aptaujāto, biežāk jaunieši 18–29 gadu vecumā, ir pārliecināti, ka šī problēma jārisina valdībai, un pašu ietekmi uz vidi nesaskata.

Lai aktualizētu nepieciešamību šķirot atkritumus un atgādinātu par šķirošanas veidiem, infrastruktūru un to, ka tikai sašķirotus atkritumus ir iespējams pārstrādāt, Latvijas Zaļais punkts 14. jūnijā uzsācis kampaņu “Zaļie kaimiņi”, kuras laikā līdz 15. jūlijam kopā ar kosmosa viesiem – zinātniekiem Saikleru un Biomu no planētas ar nosaukumu Tīra – mācīs viņu pieņemto kārtību atkritumu daudzuma samazināšanā un atkritumu šķirošanā, kā arī planētas tīrības saglabāšanā. Uz labiem darbiem aicina arī Eco Baltia vide, Rimi un Tele2.

Kaut arī 74% iedzīvotāju uzskata, ka samazināt atkritumu daudzumu iespējams, pašiem mainot savus paradumus, tostarp mazinot patēriņu un šķirojot atkritumus, 31% domā, ka šī problēma būtu jārisina valdībai. Pašu cilvēku paradumu nozīmi labāk izprot tie, kuri ieguvuši augstāko izglītību.

Lielākā daļa aptaujāto domā, ka atkritumu šķirošana un pārstrāde var glābt pasauli no iznīkšanas: 38% domā, ka tādējādi samazināsies atkritumu apjoms poligonos, bet 35% tic, ka tas ir veids, kā dot lietām otro dzīvi. 66% respondentu zina, ka sašķirotie atkritumi nonāk šķirošanas stacijās, kur tos vēlāk novirza pārstrādei, kamēr 14%, galvenokārt seniori, uzskata, ka sašķirotie atkritumi tiek izmesti vienuviet ar nešķirotajiem atkritumu poligonos.

“Situācija ar atkritumu šķirošanu pēdējos gados ir būtiski uzlabojusies, ko rāda gan dažādu aptauju dati, gan arvien augošais pieprasījums pēc atkritumu dalītas vākšanas infrastruktūras – atsevišķiem konteineriem iepakojuma, stikla taras, tekstila, nolietoto elektroierīču un bateriju šķirošanai. Tomēr šīs aptaujas rezultāti rāda, ka joprojām ir garš ceļš ejams, skaidrojot iedzīvotājiem, ka tikai sašķirotus atkritumus ir iespējams nodot pārstrādei vai laist atkārtotā apritē, un tāpēc jau mēs šķirojam, lai mazinātu atkritumu kalnus poligonos. Te vietā atgādināt arī par 5P principu: pateikt nē, atsakoties no nevajadzīgu jaunu lietu iegādes, pielietot vēlreiz, pārskatīt savas izvēles, dodot priekšroku videi draudzīgām alternatīvām, pārveidot un pārstrādāt,” saka Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.

Daudzi uzskata, ka atkritumu šķirošanas paradumi ietekmē ne tikai Latviju un pat ne tikai planētu, bet arī kosmosa telpu. Kaut arī tikai 6% Latvijas iedzīvotāju nešauboties tic citplanētiešu eksistencei, 34% ir pārliecināti, ka cilvēku radītie atkritumi izraisa kosmisku piesārņojumu visā Saules sistēmā. 5% arī uzskata, ka Latvijas atkritumu problēmu risināšana būtu jāuztic citplanētiešiem.

Lai aktualizētu nepieciešamību šķirot atkritumus un atgādinātu par šķirošanas veidiem, infrastruktūru un to, ka tikai sašķirotus atkritumus ir iespējams pārstrādāt, Latvijas Zaļais punkts 14. jūnijā uzsācis kampaņu “Zaļie kaimiņi”, kuras laikā līdz 15. jūlijam kopā ar kosmosa viesiem – zinātniekiem Saikleru un Biomu no planētas ar nosaukumu Tīra – mācīs viņu pieņemto kārtību atkritumu daudzuma samazināšanā un atkritumu šķirošanā, kā arī planētas tīrības saglabāšanā.

* 2023. gada jūnijā 1001 Latvijas iedzīvotāju 18–74 gadu vecumā par atkritumiem un citplanētiešiem aptaujāja Snapshots.