Kā liecina Baltijas iedzīvotāju dzīvesstila aptaujas rezultāti,* “zaļajos” paradumos latvieši atpaliek no kaimiņiem – igauņiem un lietuviešiem. Tomēr Latvijas iedzīvotāju “zaļie” paradumi pēdējo trīs gadu laikā ir piedzīvojuši pozitīvas izmaiņas: 86% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka šķirot atkritumus ir svarīgi, un tas ir 4 procentpunktu pieaugums kopš 2018. gada, un par 12 procentpunktiem audzis to mājsaimniecību skaits, kas atbildīgi šķiro atkritumus.
Aug arī to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri gribētu saņemt atlīdzību par dažādu iepakojumu šķirošanu: tā norāda 84% aptaujāto, un šis rādītājs divu gadu laikā audzis par 4 procentpunktiem. Toties, salīdzinot ar pagājušo gadu, par 4 procentpunktiem samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas būtu gatavi maksāt vairāk par pārstrādājamu vai atkārtoti lietojamu preču iepakojumu. Tāpat nedaudz sarucis atbalsts zīmoliem, kas iestājas par tīru vidi, un šobrīd tā norāda 59%.
“Vērtējot kopējo ainu, nozīme tam, vai zīmoli iestājās par zaļāku vidi, vēl arvien ir augsta, taču visticamāk iedzīvotāji sāk vairāk apzināties to, cik būtiska loma ilgtspējas izaugsmē ir viņu pašu ikdienas paradumiem. Tāpat jāņem vērā, ka sabiedrība kļūst arvien gudrāka un pietiekami labi izprot atšķirību starp “zaļu” rīcību un zaļmaldināšanu, kas gadu no gada aug plašumā, jo arvien vairāk zīmolu vēlas izskatīties videi draudzīgi, taču ne vienmēr aiz vārdiem ir arī praktiski darbi. Iedzīvotāji ir kļuvuši izglītotāki un vairs neuzķeras uz eko vai bio saukļiem, tāpēc uzņēmumiem jāņem vērā – vispirms darbi, tad vārdi,” komentē Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.
Latvijas Zaļais punkts norāda, ka šķirošana ir tikai viens no veidiem, kā ieviest “zaļos” paradumus savā ikdienā. Aptaujas dati liecina, ka to zina arī vairums Latvijas iedzīvotāju un seko 5P principiem: pateikt nē, atsakoties no nevajadzīgu jaunu lietu iegādes, pielietot vēlreiz, pārskatīt savas izvēles, dodot priekšroku videi draudzīgām alternatīvām, pārveidot un pārstrādāt. Par to liecina fakts, ka pēdējo trīs gadu laikā audzis gan to iedzīvotāju skaits, kuri cenšas taupīt energoresursus – elektrību, ūdeni, siltumu utt., gan to, kuri cenšas taupīt dabas resursus, atkārtoti izmantojot iepirkumu maisiņus, atsakoties no plastmasas maisiņiem veikalos, izvēloties produktus, kuriem ir mazāk iepakojuma, u. tml. (73% šogad, 67% – pirms trim gadiem).
“Šķirot ir labi, bet vēl vairāk iepriecina sabiedrības atbalsts arī citiem videi draudzīgiem paradumiem, ko cilvēki ievieš un praktizē ikdienā. Šī gada lielākais sasniegums gan Latvijas, gan Eiropas un arī katra patērētāja līmenī ir kopīgais lēmums atteikties no vienreizlietojamās plastmasas, un lieliski, ka to atbalsta arī vairums sabiedrības,” uzsver Kaspars Zakulis.
Aptauja rāda, ka šobrīd pilnīgu vienreizlietojamās plastmasas aizliegumu atbalsta 61% Latvijas iedzīvotāju.
Interesanti, ka Latvijā par vides aizsardzību interesējas 30% iedzīvotāju, kas ir nedaudz mazāk nekā Lietuvā (33%), toties krietni apsteidz Igauniju (22%). Latvieši ir viskūtrākie atkritumu šķirotāji (68% pret 73% Igaunijā un 82% Lietuvā), toties visdedzīgāk vēlētos saņemt atlīdzību par atkritumu šķirošanu (84% Latvijā, 78% Lietuvā, 66% Igaunijā). Tāpat latvieši retāk nekā igauņi vai lietuvieši dodas uz veikalu ar savu maisiņu, izvēlas produktus ar mazāk iepakojuma vai cenšas citādi taupīt dabas resursus, savukārt līdzvērtīgi cenšas taupīt energoresursus – elektrību, ūdeni, siltumu u. tml. Latvijā ir arī vismazāk to, kas redz sevi tuvākajos gados iegādājamies elektroauto (28% pret 33% Igaunijā un 38% Lietuvā).
Infografika “Zaļāko zīmolu izpēte 2021” – galvenie aptaujas rezultāti pieejami ŠEIT.
Iedzīvotāju aptauja veikta pētījuma “Baltijas Zīmolu tops” ietvaros. Latvijā no 2021. gada jūlijā un augustā aptaujāti 1002 ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Izpēti veica pētījumu aģentūra RAIT.
