Vienu no videi un cilvēkiem bīstamākajiem atkritumiem – baterijas – iespējams atrast teju ikvienā mājsaimniecībā, birojā, ražotnē un citviet. Kad TV pultī, bērnu rotaļlietās, datora pelēs un citās ierīcēs izmantoto bateriju lietošanas laiks ir beidzies, tās ātri vien tiek nomainītas pret jaunām. Lai arī pēc jaunākajiem datiem* izlietotās baterijas Latvijā šķiro aptuveni puse sabiedrības, desmitā daļa iedzīvotāju tās mēdz izmest sadzīves atkritumos. “Latvijas Zaļais punkts” uzsver, ka bateriju nepareiza apsaimniekošana rada nopietnas sekas vidē, un atgādina par rīcību, kā no tām atbrīvoties pareizi.
Kā liecina Valsts vides dienesta (VVD) pēdējie apkopotie dati, 2021. gadā Latvijas tirgū tika realizētas 428 tonnas galvanisko elementu, tajā skaitā ikvienam pazīstamās un izplatītās “pirkstiņbaterijas”. No tām atbilstoši valstī noteiktajām normām atpakaļ tika savākta nepilna puse. Tas nozīmē, ka lielākā daļa bateriju netiek pareizi apsaimniekotas un var kļūt par draudu videi.
“Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis skaidro, ka viena medaļas puse ir izpildīt valstī noteiktās videi kaitīgo atkritumu savākšanas normas, kas tiek veiksmīgi izdarīts, taču otra – tā, ko daudzi nemaz neapzinās – , kas notiek ar tām baterijām, ko cilvēki nesašķiro. “Lai arī biežāk izmantotās baterijas ir neliela izmēra, tās var nodarīt būtisku kaitējumu videi un cilvēka veselībai. Iespējams, kādam var šķist – ko gan viena niecīga baterija, izmesta sadzīves atkritumos, var ietekmēt? Tomēr, kā rāda dati, runa ir par kopumā vairāk nekā 200 tonnām. Šis apjoms pielīdzināms vairāk nekā 8 miljoniem AA izmēra pirkstiņbateriju, kas gada laikā tiek izmestas tām nepiemērotās vietās, vai tiek ilgstoši glabātas mājās. Iespējams, vien retais zina, cik graujošu postu dabai un nākamajām paaudzēm nodara viena sadzīves atkritumos izmesta baterija,” saka K. Zakulis.
Bateriju sastāvā ir tādas ķīmiskas, videi un cilvēka veselībai kaitīgas vielas kā cinks, kadmijs, dzīvsudrabs u.c. Tāpat kā jebkurš cits atkritumu veids, arī baterijas laika gaitā sāk noārdīties. Lai arī tās ir šķietami mazas, vienas nelielas zemē nomestas baterijas ietekme vidē var atstāt toksisku nospiedumu pat kubikmetra platībā, kā rezultātā dabā nonāk videi un cilvēkam bīstamas ķīmiskās vielas, kas var tur saglabāties un indēt visu dzīvo pat simts un vairāk gadu.
Izlietotās baterijas ikviens iedzīvotājs var nodot speciālajos šķirošanas punktos, kas pieejami tirdzniecības vietās, kurās tiek tirgotas jaunas baterijas. Sadarbībā ar partneriem “Latvijas Zaļais punkts” izvietojis vairāk nekā 350 speciālās bateriju šķirošanas kastes. To atrašanās vietas pieejamas vietnē www.zalais.lv sadaļā “Šķirot”. Baterijas un citus atkritumu veidus var arī nogādāt uz kādu no vairāk nekā 70 atkritumu šķirošanas laukumiem visā Latvijā. Speciālās bateriju šķirošanas kastes arvien aktīvāk tiek izvietotas arī dažādās publiskās un privātās vietās, piemēram, izglītības iestādēs, birojos, daudzdzīvokļu namos un citviet.
“Latvijas Zaļais punkts” atgādina, ka, pareizi atbrīvojoties no baterijām, iespējams ne tikai pasargāt vidi no toksiska piesārņojuma, bet arī saglabāt dabas daudzveidību. Pēc sašķirošanas baterijas tiek novirzītas otrreizējā pārstrādē, kur no tām tiek iegūts cinks, mangāns, dzelzs un citas ķīmiskas vielas, ko var atkārtoti izmantot jaunu preču ražošanā. Tādējādi tiek samazināta izsīkstošo pirmreizējo dabas materiālu izmantošana.
*Aptauju 2022.gada nogalē īstenoja “Latvijas Zaļais punkts” sadarbībā ar pētījumu kompāniju “SKDS”, tiešajās intervijās aptaujājot 1000 respondentus visā Latvijā vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
