Daudzi Latvijas komersanti un ārvalstu pārstāvniecības jau pašlaik ir uzticējuši Latvijas Zaļais punkts atbildību par viņu Latvijas tirgū laisto preču un to iepakojuma atkritumu apsaimniekošanu: to savākšanu, pieņemšanu, apstrādi, atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju. Bet, kā saka: «Viens nav karotājs!», un šajā procesā piedalās daudzi: gan preču ražotāji, gan iepakojuma ražotāji, gan tirgotāji, gan katrs no mums, kad pieņemam lēmumu par nolietotās preces vai izlietotā iepakojuma novietošanu pareizajā atkritumu tvertnē ar domu, ka no tā vēl sanāks kaut kas derīgs, vismaz jaunām izejvielām jaunu preču ražošanai. Katram šī procesa dalībniekam ir savi pienākumi un atbildība.
Jau vairāku gadu garumā žurnāla Bilance rakstos esam atgādinājuši, ka Latvijas Zaļais punkts savu pienākumu labi organizēt un koordinēt ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas darbību var veikt, ja tās dalībnieki — preču ražotāji, tirgotāji, pakalpojumu sniedzēji — savās atskaitēs būs norādījuši ziņas, kas pilnībā atbilst viņu saimnieciskajai darbībai. Tikai tad Latvijas Zaļais punkts saviem klientiem var nodrošināt atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa maksāšanas. No vienas puses tā ir tāda kā kolektīvā atbildība, kuru nosaka normatīvie akti. Bet normatīvie akti tai pašā laikā nosaka arī to, ka ražotāja atbildības sistēmas katram dalībniekam jāspēj pierādīt savās atskaitēs sniegtās informācijas pamatojums, un par to mēs atgādinājām iepriekšējos žurnāla Bilance izdevumos.
Šoreiz atgādināsim par tām normatīvo aktu prasībām, kas varbūt likušās kā nesvarīgas, vai nav pamanītas.
Prasības informācijas un uzskaites datu glabāšanai
Vairākkārt esam skaidrojuši, ka, saņemot atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa (turpmāk tekstā — DRN) maksāšanas par preču vai izstrādājumu iepakojumu, vai pašām precēm kā DRN objektiem (elektriskās un elektroniskās iekārtas un citas videi kaitīgās preces, vienreiz lietojamie galda trauki un piederumi, tekstilizstrādājumi), komersants joprojām klasificējas kā nodokļa maksātājs un saglabā pienākumu uzskaitīt nodokļa objektus, lai nepieciešamības gadījumā, piemērojot Dabas resursu nodokļa likumā (turpmāk— DRN likums) noteiktās nodokļa likmes, varētu aprēķināt maksājamo nodokli. Piemēram gadījumā, ja kaut kāda iemesla dēļ tiktu noņemts atbrīvojums no DRN maksāšanas.
Latvijas Zaļajam punktam iesniedzamo atskaišu veidlapas ir izveidotas tā, lai varētu gan aprēķināt nodokli, gan pierādīt apsaimniekojamā iepakojuma svaru pa materiālu grupām un veidiem, gan pierādīt apsaimniekojamo jaunu tekstilizstrādājumu un lietotu tekstilizstrādājumu svaru, gan pierādīt apsaimniekojamo videi kaitīgo preču svaru pa preču veidiem un kategorijām.
Tas nozīmē, ka katram nodokļa maksātājam pirms atskaišu sagatavošanas ir jāizvērtē, kur viņš atskaitē norādīs no katra saimnieciskā darījuma izrietošā katra DRN objekta svaru. Pie tam jāņem vērā, ka katram DRN objekta veidam un svaram jābūt pierādāmam ar pamatojuma dokumentu, kā to prasa normatīvie akti. Latvijas Zaļais punkts saprot, ka ik pa laikam nodokļa maksātājs Latvijas oficiālā izdevuma Latvijas vēstnesis izdevumos vēl neatradīs normatīvo regulējumu, kas konkretizē DRN likuma prasības. Šādos gadījumos jāizmanto tās norādes, kas atrodamas citos likumos. Piemēram, ja nodokļa maksātājam nav skaidrības par to, vai viņa Latvijā realizēto preču iepakojums no plastmasas materiāliem ir pārstrādājams vai nav pārstrādājams, viņam tomēr jāiegūst kāds pierādījums dokumenta formātā, ar kuru viņš var pamatot savu preču iepakojuma no plastmasas klasificēšanu par pārstrādājamu vai nepārstrādājamu iepakojumu.
Atgādinām, ka Iepakojuma likumā ir norādīta prasība, kuru gadās aizmirst:
- PANTS
(1) pakojuma ražotājs un iepakotājs glabā datus par saražotā, uz citām valstīm izvestā un no citām valstīm ievestā iepakojuma apjomu un materiālu veidiem, tai skaitā informāciju par iepakojuma materiālu un to ražošanā izmantoto komponentu toksicitāti vai bīstamību, kā arī par atkārtoti lietotā iepakojuma apjomu un materiālu veidiem, tai skaitā informāciju par iepakojuma materiālu un to ražošanā izmantoto komponentu toksicitāti vai bīstamību. (..)
(3) panta pirmajā un otrajā daļā minētos datus glabā vismaz trīs gadus un pēc pieprasījuma sniedz kompetentajām valsts iestādēm.
Centīsimies izskaidrot, ko nosaka šīs likumā reglamentētas prasības.
Pirmkārt, ar vārdu «dati» domāti ne tikai tie skaitļi, kurus nodokļa maksātājs iekļāvis atskaitēs vai deklarācijās, bet runa ir par katra konkrēta identificējama izstrādājuma (prece vai precei pievienotie iepakojuma izstrādājumi) svaru, ko izsaka skaitļos.
Otrkārt, ar vārdu «dati» ir runa arī par citiem konkrētā izstrādājuma vai preces raksturojošiem lielumiem DRN vajadzībām, piemēram, iepakojuma izstrādājumā ietilpstošā katra materiāla veids.
Treškārt, ja šis preces iepakojums ir no plastmasas, un pēdējie DRN likuma grozījumi nosaka arī nepieciešamību noteikt un pierādīt šī iepakojuma izstrādājuma pārstrādes iespējas, tad ar vārdu «dati» ir runa arī par dokumentiem, kuri pēc būtības ir datu kopums nodokļa maksātāja uzskaites un atskaišu sagatavošanas darbību (uzskaitīt vai nu pie «pārstrādājams» vai «nepārstrādājams») pamatošanai.
Latvijas normatīvajos aktos noteiktā virzība uz arvien detalizētāku datu iegūšanu no preču iepakotājiem, preču tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem Latvijā ir diezgan skaidri izprotama, jo DRN likuma 1. panta 15. punktā ir šāds skaidrojums:
15) ražotāja paplašinātās atbildības sistēma — pasākumu kopums, kuru īstenojot preces ražotājam ir finansiāla atbildība vai finansiāla un organizatoriska atbildība par savas tirgū laistās preces un iepakojuma atkritumu efektīvu apsaimniekošanu.
Savukārt nozares eksperti skaidro, ka atkritumu efektīva apsaimniekošana ir process, kura mērķis ir samazināt negatīvo ietekmi uz vidi, ko rada atkritumi, un tas ietver dažādas darbības, sākot no atkritumu rašanās novēršanas līdz to pārstrādei un drošai izvietošanai.
Rezumējot augstāk minēto izklāstu, mēs nonākam pie šāda secinājuma: ja nodokļa maksātājs pieņēmis lēmumu nemaksāt DRN divkāršā apmērā par katru Latvijā pirmo reizi realizēto preču iepakojumu no plastmasas (piemēram,1,25 eiro X 2 = 2,50 eiro par 1 kg iepakojuma no PET, LDPE, HDPE vai PP masas, vai, piemēram, 44,00 eiro x 2 = 88,00 eiro par 1 kg iepakojuma no putu polistirola masas (EPS, XPS) izejmateriāla, kā to nosaka DRN likuma 8. panta 1. daļas 1.3 punkti un likuma 7. pielikums), bet izpildīt prasības, kuras nodrošina viņam atbrīvojumu no DRN maksāšanas, piedaloties ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā, nodokļa maksātājam jānodrošina preču iepakojuma materiāla veida un svara pierādījumi, to glabāšana un uzrādīšana kontrolējošām institūcijām.
Latvijas Zaļais punkts ar šo rakstu nekādā gadījumā nevēlas biedēt klientus vai pasliktināt viņu preču konkurētspēju. Latvijas Zaļais punkts ar šo rakstu cenšas, pirmkārt, pamudināt savas ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas dalībniekus ātrāk pielāgosies Latvijas normatīvo aktu prasībām, lai atbrīvojums no DRN samaksas tiem netiktu apdraudēts, un, otrkārt, veicinātu interesi sekot līdzi normatīvo aktu izmaiņām, vēl jo vairāk tāpēc, ka jaunās Iepakojuma regulas apstiprināšanu Eiropas Parlamentā varam prognozēt jau šī gada beigās.
Prasības identificēt un uzskaitīt arī jaunākos DRN objektus
Runa ir par lielo kravas automašīnu un to piekabju riepām, autobusu un citu lielo transportlīdzekļu riepām, motociklu riepām, kurām piemērojams DRN jau no 2024. gada 1. janvāra.
Videi kaitīgo preču veids «riepas» nav jauns nodokļa objekts, tikai, sākot no 2024. gada 1. janvāra, ir paplašināts nodokļa maksātāju loks, kā noteikts DRN likuma 3. panta 1. daļas 5. punktā:
(1) odokļa maksātājs ir persona, kura: (..)
5) pirmo reizi pastāvīgi reģistrē Latvijā transportlīdzekļus, kuru reģistrācija izmantošanai ceļu satiksmē valsts akciju sabiedrībā «Ceļu satiksmes drošības direkcija» ir obligāta (izņemot elektroskrejriteņus un velorikšas).
Ja līdz 2023. gada 31. decembrim kā nodokļa objekts bija tikai tās riepas, kuras kā prece pirmo reizi tika realizētas Latvijas Republikas teritorijā vai izmantotas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, tad no 2024. gada 1. janvāra ar DRN objekts vēl ir arī tās riepas, ar kurām ir aprīkoti visa veida transportlīdzekļi un par kurām nodokļa uzskaite jāveic brīdī, kad veic transportlīdzekļa pirmo pastāvīgo reģistrāciju Latvijā, un neatkarīgi no tā, vai tas ir jauns vai lietots transportlīdzeklis.
DRN likuma 23. panta 7. daļā jūs varat atrast piemērojamās nodokļa likmes noteiktas kategorijas transportlīdzeklim, bet Latvijas Zaļais punkts ar šo palīdz jums atpazīt tos transportlīdzekļus, kuru riepas ir DRN objekts un par kurām jūs varat saņemt atbrīvojumu no DRN maksāšanas, noslēdzot līgumu ar SIA Latvijas Zaļais punkts:
■ L kategorijas transportlīdzekļi ir mopēdi, motocikli, tricikli un kvadricikli;
■ M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļi ir autobusi;
■ N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļi ir kravas automobiļi;
■ 01, 02, 03 un 04 kategorijas transportlīdzekļi ir kravas automobiļu piekabes.
Pēc līguma noslēgšanas ar SIA Latvijas Zaļais punkts, nodokli par iepriekš norādītajām riepām var nemaksāt transportlīdzekļa reģistrēšanas brīdī CSDD, ja šo riepu svaru uzskaita un norāda apsaimniekotājam tā perioda atskaitē, kad notikusi transportlīdzekļa pirmā reģistrēšana CSDD, un samaksā līgumā noteikto riepu apsaimniekošanas maksu. Šādas situācijas legalitāti nosaka DRN likuma 9. panta 1. un 12. daļas nosacījumi.
Tie transportlīdzekļa reģistrētāji, kuriem nav atbrīvojuma no DRN maksāšanas par riepām, pilda DRN likuma 27. panta 5.1 un 5.2 daļās noteiktās prasības:
(51) Nodokli par riepām, ar kurām aprīkoti šā likuma 3. panta pirmās daļas 5. punktā norādītie transportlīdzekļi, nodokļa maksātājs iemaksā vienotajā nodokļu kontā pirms transportlīdzekļa pirmās pastāvīgās reģistrācijas Latvijā.
(52) rsonas, kas maksā nodokli par riepām, ar kurām aprīkoti šā likuma 3. panta pirmās daļas 5. punktā norādītie transportlīdzekļi, veicot transportlīdzekļa pirmo pastāvīgo reģistrāciju Latvijā, pārskatu neiesniedz.
LAURA BERGA, SIA Latvijas Zaļais punkts Vides pārvaldības un kvalitātes vadītāja
