No šā gada 1. jūlija Latvijā stāsies spēkā grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, paredzot dabas resursu nodokli (DRN) 0,50 eiro apmērā par vienu kilogramu tirgū laisto tekstilizstrādājumu – apģērbiem, apaviem un mājas tekstilam. Atbildīgie šajā gadījumā ir tekstila ražotāji un tirgotāji Latvijā. Tādejādi tiks īstenots ražotāju atbildības princips – piesārņotājs maksā.
Tomēr jāņem vērā, ka DRN tiek piemērots tikai gadījumā, ja tekstilizstrādājumu ražotājs un tirgotājs nepiedalās ražotāju paplašinātajā atbildības sistēmā, ar kuras palīdzību tiek nodrošināta šo nolietoto tekstila izstrādājumu atbilstoša apsaimniekošana. Ko tas paredz un cik patērētājs maksās par to, lai nevajadzīgais apģērbs, apavi un mājas tekstils nonāktu atkārtotā apritē, nevis uz visiem laikiem tiktu apglabāti atkritumu poligonā, skaidro “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis.
Cik daudz tekstila tiek izmests atkritumos?
Latvijas tirgū ik gadu nonāk aptuveni 27 000 tonnu jauna un lietota apģērba jeb 14,3 kg apģērba uz vienu iedzīvotāju. Turklāt liela daļa ir lietotais apģērbs, kas kalpo daudz īsāku laiku un jau drīz draud nonākt atkritumos. Kā liecina dati, atkritumu poligonos patlaban gadā tiek apglabātas aptuveni 25 000 tonnas nevajadzīgo tekstilizstrādājumu. Attīstot pilnvērtīgu tekstila apsaimniekošanas sistēmu, lielu daļu šī apjoma varēs novirzīt atkārtotai lietošanai, labdarībai un pārstrādei. Tomēr, tuvojoties 1.jūlijam, izskan bažas, ka tekstila DRN vai apsaimniekošanas izmaksas var būtiski palielināt preces cenu tirgū. Jāatzīst, ka tas ir tikai mīts, ko varam kliedēt ar vienkāršiem piemēriem.
Tikai pāris centu, lai tekstils nonāktu pārstrādē vai atkārtotā apritē
Šobrīd ražotājiem un tirgotājiem ir divas iespējas, no kurām atkarīgs tas, par cik sadārdzināsies to tirgū laistie tekstila izstrādājumi. Viena no iespējām ir maksāt valstij DRN 0,50 eiro par vienu tirgū laisto tekstilizstrādājumu kilogramu. Šajā gadījumā nauda nonāks valsts budžetā un nav to paredzēts tērēt, piemēram,. tekstila konteineru iegādei. Savukārt otra – slēgt līgumu ar ražotāju atbildības sistēmu un saņemt 100% atbrīvojumu no DRN nomaksas. Attiecīgi otrajā gadījumā tekstila ražotājs vai tirgotājs sedz tikai tās izmaksas, kas tiek novirzītas tieši tekstila apsaimniekošanas sistēmas izveidei – konteineru iegādei un izvietošanai, tukšošanai, tekstila pāršķirošanai un novirzīšanai atkārtotai lietošanai, labdarībai un pārstrādei, kā arī sabiedrības informētībai un līdzdalības veicināšanai piedalīties šķirošanā.
Piemēram, ja ražotājs vai tirgotājs būs noslēdzis līgumu ar “Latvijas Zaļo punktu”, tā apsaimniekošanas izmaksas, kas būs jāpievieno tekstila izstrādājuma cenai un ko segs patērētājs, palielināsies tikai par 0,13 eiro/kg. Tas nozīmē, ka, piemēram, T-krekls, kas sver aptuveni 180g, paliks dārgāks par 2 centiem, bikses ar svaru ap 700g – par 9 centiem, savukārt 2kg smags mētelis sadārdzinātos par 26 centiem. Te vietā būtu retorisks jautājums – vai tiešām šīs izmaksas iedzīvotājiem varētu būt tik augstas, ka tie vairs nevarēs iegādāties tekstila izstrādājumus?
Vai apģērba un apavu izmaksas mainīs sabiedrības patēriņa paradumus?
Lai veicinātu ekonomisko attīstību valstī, uzņēmējdarbībai ir un būs liela nozīme, taču paradumu maiņa ir sākuma posms tam, lai samazinātu atkritumu daudzumu, kas ikdienā tiek radīts. Pirms iepirkšanās drudža būtu svarīgi padomāt – ko un cik daudz pērkam, cik ilgi lietosim un kur to rezultātā liksim. Tā galvenais mērķis ir panākt, lai nopirktais jau visai drīz nenonāktu atkritumos.
Pērn veicām iedzīvotāju aptauju*, kurā noskaidrojām, ka teju puse Latvijas sabiedrības pirkumus veic balstītus uz emocijām. Turklāt 94% aptaujāto norādīja, ka pēc apģērba iegādes jūtas pozitīvi noskaņoti. Līdz ar to, ja balstāmies uz sabiedrisko domu, maz ticams, ka pāris vai dažu desmitu centu dēļ sabiedrība savus paradumus būtiski mainīs – tostarp iedzīvotāji ar, iespējams, mazāku rocību. Jo galu galā apģērbs un apavi nav tā prece, kas tiek iegādāta katru dienu, katru nedēļu un pat katru mēnesi. Līdz ar to šobrīd varam panākt, ka iedzīvotāji var piekopt paradumu nevajadzīgo ievietot speciālos konteineros.
Tekstila šķirošana šodien un nākotnē
Neskatoties uz to, ka izmaksas par tekstila apsaimniekošanu preču cenā tiks iekļautas tikai no šīs vasaras vidus, jau šobrīd iedzīvotājiem visā Latvijā pieejami liels daudzums tekstila šķirošanas konteineru. “Latvijas Zaļais punkts” kopā ar “Eco Baltia vide” pēc savas iniciatīvas izvietojuši jau vairāk nekā 260 sarkano tekstila šķirošanas tvertņu. Šogad plānojam šo skaitu palielināt par vēl 100 konteineriem.
Paredzams, ka pēc 1.jūlija tekstilizstrādājumu šķirošanas vietu skaits būtiski palielināsies visā valsts teritorijā, sniedzot iespēju šķirot arī tālākos Latvijas reģionos. Pēc mūsu aplēsēm atkarībā no valstī noteiktā tekstilizstrādājumu savākšanas apjoma tuvākajos gados Latvijā kopumā vajadzētu būt pieejamiem aptuveni 1000 tekstila savākšanai paredzēto konteineru. Un šajos konteineros iedzīvotāji aicināti ievietot to tekstilu, kas pašiem vairs nav vajadzīgs, šķiet izgāji no modes vai ir vienkārši apnicis, taču, iespējams, varētu lieti noderēt kādam citam.
