Saskaņā ar grozījumiem Dabas resursu nodokļa (DNR) likumā no 2024. gada 1. jūlija spēkā stāsies izmaiņas, kas paredz piemērot nodokli uzņēmumiem, kas pirmie Latvijas teritorijā pārdod vai savai saimnieciskajai darbībai izmanto tekstilizstrādājumus, piemēram, apģērbu, apavus, segas, gultasveļu, galdautus, aizkarus u.tml. Vienlaikus 1.jūlijā Latvijā stāsies spēkā tekstilizstrādājumu ražotāju atbildības sistēma, kuras mērķis ir veicināt tekstilizstrādājumu dalītu vākšanu, atkārtotu izmantošanu, pārstrādi vai reģenerāciju, tādējādi samazinot poligonā nonākušo atkritumu daudzumu.
“Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis norāda uz pozitīvajiem ieguvumiem jaunās ražotāju atbildības sistēmas ieviešanā, tostarp uzsverot, ka Latvijai ir izdevies būt vienai no pirmajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kura līdz tam nonākusi vēl pirms 2025.gada: “Jau 2019.gadā, kad ES bija nākusi klajā ar prasībām tekstilizstrādājumu apsaimniekošanai, mēs kopā ar “Eco Baltia vide” Latvijā sākām pilotprojektu ar mērķi izvērtēt labākos risinājumus šādas jaunas sistēmas ieviešanai. Jau tolaik secinājām, ka RAS sistēma ir viens no efektīvākajiem rīkiem, kā tas pierādījies arī attiecībā uz iepakojumu, elektrotehniku un citiem dalīti vākto atkritumu veidiem. Vienlaikus jau teju piecu gadu laikā redzam, ka sabiedrība ir gatava un vēlas šķirot tekstilizstrādājumus, tomēr tam ir nepieciešams finansējums, ko līdz šim esam investējuši no saviem līdzekļiem. Jaunās sistēmas ieviešana ir kā garantija, ka šķirošanas iespējas tekstilizstrādājumiem paplašināsies nu jau visā Latvijā. Turklāt nebūtu jābaidās, ka turpmāk tas būtiski sadārdzinās preču cenas, par ko iepriekš bijušas bažas.”
Uzņēmumiem, kas pirmie Latvijas teritorijā pārdod vai savai saimnieciskajai darbībai izmanto tekstilizstrādājumus, dabas resursu nodoklis noteikts 0,50 eiro apmērā par vienu kg. Taču uzņēmums, iesaistoties RAS vai, ja pats izveidojis individuāli apsaimniekošanas sistēmu, saņem nodokļa atbrīvojuma 100% apmērā, vienlaikus nodrošinot tekstila dalītu savākšanu un sagatavošanu atkārtotai apritei, sedzot tikai konkrētas izmaksas par to.
Piemēram, ja ražotājs vai tirgotājs noslēdzis līgumu ar “Latvijas Zaļo punktu”, tā apsaimniekošanas izmaksas, kas būs jāpievieno tekstila izstrādājuma cenai un ko segs patērētājs, palielināsies tikai par 0,13 eiro/kg. Tas nozīmē, ka, piemēram, T-krekls, kas sver aptuveni 180g, kļūs dārgāks par 2 centiem, bikses ar svaru ap 700g – par 9 centiem, savukārt 2 kg smags mētelis sadārdzinātos par 26 centiem.
Norādītās izmaksas tiek novirzītas tekstila savākšanas konteineru izgatavošanai, izvietošanai un apkalpošanai, kā arī savāktā tekstila pāršķirošanai, novirzīšanai atkārtotai lietošanai, t.sk. labdarībai, pārstrādei un reģenerācijai, kā arī sabiedrības izglītošanai un informēšanai par to, ko darīt ar tekstila izstrādājumiem, kas savu laiku ir nokalpojuši.
Jau šobrīd “Latvijas Zaļais punkts” kopā ar “Eco Baltia vide” un citiem partneriem Latvijā ir izvietojis vairāk nekā 280 sarkanos konteinerus tekstilam un tajos iedzīvotāji nodevuši vairāk nekā 6000 tonnas tekstilizstrādājumu. Līdz 2024. gada beigām tiek plānots paplašināt iedzīvotājiem pieejamo infrastruktūru tekstilam un uzstādīt līdz 360 sarkanajiem konteineriem tekstila dalītai vākšanai. Plašāka informācija par tekstilizstrādājumu šķirošanas konteineru atrašanās vietām pieejama www.zalais.lv sadaļā “Kur šķirot?”.
