Šogad Latvijā spēkā stājušās vairākas izmaiņas normatīvajos aktos ar mērķi veicināt atkritumu samazināšanu un pārstrādi otrreizējās izejvielās, tādējādi virzot valsti uz straujāku aprites ekonomikas attīstību un Eiropas Savienības (ES) mērķu izpildi. Kā ministriju pārstāvji un nozares eksperti norādīja 14.novembrī notikušajā ikgadējā “Latvijas Zaļā punkta” konferencē “Latvija-valsts bez atkritumiem”, nozarē pārmaiņas gaidāmas arī turpmāk, tostarp vēršot uzmanību uz preču ilgāku lietošanu, pārstrādājamību un sabiedrības domāšanas maiņu.

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jomā Rudīte Vesere: “Lai sasniegtu ES un Latvijas izvirzītos zaļos mērķus, valstī ir svarīgi virzīt jaunas iniciatīvas un idejas, kas palīdzētu atkritumu apjomu samazināt jau saknē – tos neradot. Turklāt, kā rāda dati, katru nākamo atkritumu kilogramu atgūt ir grūtāk un arī dārgāk. Jāvērš uzmanība uz otrreizējo materiālu izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomikas modeli, kur galvenie plānotie pasākumi ir zaļo publisko iepirkumu piemērošanas pilnveidošana, motivējošas nodokļu sistēmas attīstība, kā arī sociālās uzņēmējdarbības veicināšana. Noteikti jāattīsta  industriālā simbioze, stiprinot pieeju – kas vienam nav vairs nepieciešams, citam vēl var noderēt.”

Lai veicinātu atkritumu apjoma samazināšanu, no šā gada 1.jūlija dabas resursu  nodoklis piemērots uzņēmumiem, kas pirmie Latvijas teritorijā pārdod vai savai saimnieciskajai darbībai izmanto tekstilizstrādājumus. Tādejādi  stājās spēkā tekstilizstrādājumu ražotāju atbildības sistēma,  kuras mērķis ir veicināt tekstilizstrādājumu dalītu vākšanu, atkārtotu izmantošanu, pārstrādi vai reģenerāciju. Tāpat no 1.jūlija ieviesta jauna plastmasas iepakojuma nodokļa sistēma: par katru pārstrādei derīgu, taču nepārstrādātu plastmasas iepakojuma kilogramu tiek piemērots nodoklis 0,80 eiro apmērā, bet par vienu kilogramu plastmasas iepakojuma, kura materiāla īpašības neļauj to pārstrādāt, – 1,25 eiro.

Kā skaidro R.Vesere, “plastmasas” nodokļa mērķis ir radīt motivāciju pārejai uz pārstrādājamu iepakojumu. “Latvija, tāpat, kā citas ES dalībvalstis Eiropas Savienības kopējā budžetā veic pašu resursu iemaksu, kuras pamatā ir nepārstrādātu plastmasas iepakojuma atkritumu daudzums katrā ES valstī.  Tie ir  14-15 miljoni eiro, kas gadā segti no Latvijas valsts budžeta. Šis princips tiek mainīts, maksājumu pārliekot uz iepakotāju pleciem, tādejādi mudinot uzņēmumus pārorientēties uz pārstrādājamas plastmasas vai cita materiāla iepakojumu un cilvēkus izvēlēties pirkt preces tādos iepakojumos, kas ir pārstrādājams.”

Turpmākajos gados Latvijā plānots virzīt arī citas izmaiņas, caur kurām veicināt atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi. Atsevišķas preču ilgtspējas iniciatīvas virza Ekonomikas ministrija, kura ir atbildīga par ekodizaina virzību aprites ekonomikā, balstoties uz spēkā esošām ES direktīvām.

Ekonomikas ministrijas ES un ārējo ekonomisko attiecību departamenta ES preču un pakalpojumu tirgus nodaļas vadītāja Jolanta Reinsone: “Šobrīd ciešā sadarbībā ar uzņēmumiem tiecamies veicināt visām pusēm pieņemamus nosacījumus preču ekodizaina prasību ieviešanai Latvijā. Viena no prioritārajām grupām ir tekstilizstrādājumi. To kalpošanas mūžs ātrās modes ietekmē ir salīdzinoši īss. Arī elektropreces ir viena no grupām, kurai jau šobrīd vēršam uzmanību. Ekodizaina prasību piemērošana nozīmē ilgtermiņā virzīties, piemēram, uz preču remontējamības veicināšanu, rezerves daļu pieejamību, kā arī iespējām tikt dažādām precēm salīdzinātām, kas ļautu patērētājam vadīties pēc dažādiem ilgtspējas faktoriem preču izvēlē. Jau šobrīd ekodizaina prasības tiek ieviestas attiecībā uz dažādu preču energoefektivitāti, lai samazinātu izmantoto elektroenerģiju. Ir jāsper nākamie soļi, kas palīdzēs samazināt arī atkritumu apjomu.”

Konferencē “Latvija – valsts bez atkritumiem” tika runāts arī par preču atkārtotu izmantošanu. Piemēram, vides apsaimniekotājs  “Eco Baltia vide” ES LIFE projekta ietvaros šogad atklāja lietotu elektropreču remontdarbnīcu. Savukārt nākamā gada sākumā durvis vērs arī lietotu un salabotu elektropreču veikals. Tajā tiks pārdotas arī citas atkārtoti izmantojamas preces, kā arī tiks organizēti pasākumi šīs kustības popularizēšanai. Tā mērķis ir veicināt preču ilgmūžību un atkārtotu izmantošanu, lai tās nenonāktu atkritumos. Vienlaikus konferencē tika runāts par nozīmi rosināt sabiedrības domāšanas maiņu attiecībā uz preču iegādi un ilgtspējīgu izmantošanu.

“Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis skaidro, ka daudzus gadus tiek runāts par to, kā samazināt atkritumu daudzumu, taču ir jāmaina domāšana par labu atkritumu neradīšanai: “Šobrīd pasaule, tostarp arī Latvija, cīnās ar sekām – cenšas novērst jau radīto atkritumu ietekmi uz vidi. Taču, ja nesamazināsim atkritumu radīšanu jau saknē, tad cīņa ar atkritumiem būs kā koks ar diviem galiem – atkritumi patēriņa laikmeta ietekmē turpinās rasties, tos būs jācenšas atgūt pārstrādei un rezultātā – atgriezt atkārtotā apritē. Turklāt ar līdzšinējo domāšanu nebūs iespējams sasniegt ES noteiktās normas – tas kļūs sarežģītāk un prasīs vairāk laika, kā arī maksās dārgāk.”

ES ir noteikusi, ka tās dalībvalstis 2035.gadā atkritumu poligonos drīkstēs apglabāt 10% no kopējiem sadzīves atkritumiem, savukārt jāpārstrādā būs vismaz 65%. Patlaban Latvijā gadā tiek radīti ap 800 000 tonnu atkritumu. No tiem apglabāta atkritumu poligonos tiek gandrīz puse.

“Latvija – valsts bez atkritumiem” ir ikgadējā “Latvijas Zaļā punkta” rīkota konference. Tās mērķis ir veidot platformu, kurā diskutēt par aktualitātēm un nepieciešamajiem soļiem Latvijas virzībā uz atkritumu apjoma kopējo samazināšanu, iespējami plašāku atkritumu šķirošanu un pārstrādi, īstenojot principu, ka Latvijā atkritumi tiek radītie mazāk,  tiek sašķiroti, pārstrādāti un visam tiek atrasta vērtība. 

Šā gada pasākuma ierakstu iespējams noskatīties ŠEIT.

* LIFE integrētais projekts “Atkritumi kā resursi Latvijā Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju”koncepciju” (LIFE WasteTo Resources IP, LIFE 20 IPE/LV/ 000014 tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.