Notekgrāvis upes vietā, zaļā zona tur, kur slējies atkritumu kalns, nelegālas izgāztuves – tie ir tikai daži no pieturas punktiem “Latvijas Zaļā punkta” rīkotajā “Zaļajā tūrē”, kas 20. martā aicināja dalībniekus doties cauri nozīmīgāko Rīgas vides problēmu un veiksmīgāko risinājumu vietām.
Katru otro gadu “Latvijas Zaļais punkts” kopā ar SKDS veic aptauju, lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju atkritumu šķirošanas paradumus. Šogad, prezentējot jaunākos datus, “Latvijas Zaļais punkts” apkopojis arī Rīgas vēstures svarīgākos notikumus atkritumu apsaimniekošanā, radot unikālu ekskursijas maršrutu.
Starts “Zaļajai tūrei” tika dots Vecrīgā, Strēlnieku laukumā, kur dalībnieki iepazinās ar Rīdzenes upes likteni. Rīdzene, kas devusi vārdu Latvijas galvaspilsētai, reiz bijusi dzidra straume, bet laika gaitā pārvērtusies par atkritumu izgāztuvi, līdz pavisam pazudusi no pilsētas kartes. Savukārt Sarkandaugava, kas bijis nozīmīgs Daugavas atzars, vēl 16. gadsimtā tika izmantota gan preču transportēšanai, gan zvejai, bet jau 19. gadsimtā pakāpeniski pārvērtās par industriālu notekcauruli. Padomju laikā upē tika izgāzti ķīmiskie atkritumi un rūpniecības notekūdeņi. Lai gan mūsdienās ir veikti dažādi attīrīšanas pasākumi, Sarkandaugava joprojām ir viens no vides izaicinājumiem Rīgā, un piesārņojuma dēļ cilvēki to iesaukuši par Smirdupīti. Šie ir tikai daži piemēri, kā cilvēku neapdomīgā rīcība atkritumu apsaimniekošanā ir mainījusi galvaspilsētas ainavu.
“Latvijas Zaļā punkta” vadītājs Kaspars Zakulis atzīst, ka ar pēdējo 25 gadu laikā paveikto ir ielikti kārtīgi pamati efektīvākai cīņai ar atkritumiem, tomēr šī brīža situācija joprojām raisa bažas: “Lielākā daļa iedzīvotāju – 79 %* – šķiro mājsaimniecības atkritumus, kas ir apsveicami. Tomēr, salīdzinot ar 2022. gadu, šis rādītājs nav palielinājies, lai gan līdz šim vienmēr ir bijusi izaugsme. Piemēram, 2014. gadā mājsaimniecības atkritumus šķiroja vien 38 % iedzīvotāju. Tāpēc ir svarīgi turpināt meklēt jaunus risinājumus un mehānismus sabiedrības motivēšanai.”
“Zaļās tūres” dalībnieki apmeklēja arī Starta ielu – vietu, kur savulaik atradās viena no Rīgas lielākajām nelegālajām izgāztuvēm, kas bija piepildīta ar vecām automašīnu riepām. Lai gan 2023. gadā riepu kalni tika likvidēti, šobrīd to vietā parādās jauna problēma – izgāzti būvgruži.
Viens no pēdējiem pieturpunktiem bija Dreiliņkalns. Kādreizējā pilsētas izgāztuve ir rekultivēta un pārvērsta par zaļu rekreācijas zonu, iegūstot arī pilsētas augstākās virsotnes godu, – 36 metri virs jūras līmeņa. Tomēr fakti ir nepielūdzami – šis ir cilvēka radīts kalns no atkritumiem. Tūristi uzkāpa tā virsotnē un simboliski uzslēja pirmo karogu ar devīzi: “Kalnus bez atkritumiem, Latviju brīvu no piesārņojuma!”
“Zaļajā tūrē” kā līdzbraucēji piedalījās Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM), Valsts vides dienesta (VVD) un Rīgas domes pārstāvji. Šīs institūcijas ir bijušas nozīmīgas atkritumu apsaimniekošanas attīstības dalībnieces. Pasākuma gids bija sabiedrībā labi pazīstamais Jānis Skutelis, kurš ar humora piesitienu un nopietniem faktiem rosināja diskusijas par aktuālajiem izaicinājumiem atkritumu apsaimniekošanā.
* Aptauju “Atkritumu šķirošanas paradumi” pēc “Latvijas Zaļā punkta” pasūtījuma veicis pētījumu centrs SKDS, 2024. gada novembrī un decembrī aptaujājot 1003 Latvijas iedzīvotājus 18–75 gadu vecumā.
