Visaktīvāk dzērienu kompozīta iepakojumu jeb sulas, piena, kefīra un citu dzērienu kartona pakas šķiro gados vecāki iedzīvotāji (54 % respondentu vecuma grupā 65-75 gadi), savukārt aktīvākie šķirotāji ir Vidzemē, kur šo iepakojumu atsevišķi no citiem atkritumiem izmet 51 % respondentu, liecina “Latvijas Zaļā punkta” un pētījumu centra SKDS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja*. Lai arī jau vairākus gadus ir rasta tehnoloģiski augstvērtīga iespēja dzērienu paku pārstrādei, kopumā tikai 46 % Latvijas iedzīvotāju tās šķiro un izmet vieglā iepakojuma konteinerā, savukārt 6 % nav atbildes uz šo jautājumu.
Atšķirības dzērienu kartona iepakojuma šķirošanas aktivitātē vērojamas gan reģionālā tvērumā, gan dažāda vecuma iedzīvotāju grupās. Dzērienu pakas visaktīvāk šķiro Vidzemē (51 %) un Zemgalē (50 %), savukārt viszemākā aktivitāte vērojama Kurzemē (41 %) un Latgalē (40 %). Zīmīgi, ka tieši vecākā gada gājuma paaudze ir aktīvākie dzērienu paku šķirotāji. Vecuma grupā no 65 līdz 75 gadiem to dara 54 % respondentu, kamēr jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem – tikai 43 %.
“Aptaujas dati rāda tendenci, ka citus vieglā iepakojuma veidus iedzīvotāji šķiro biežāk nekā dzērienu kartona pakas. Piemēram, papīra iepakojumu šķiro 64 %, bet plastmasas iepakojumu – 63 % respondentu. Tas liek domāt, ka daļa cilvēku vai nu vienkārši nezina, ka arī dzērienu pakas drīkst mest vieglā iepakojuma konteinerā, vai arī dažādos reģionos, pie dažādiem atkritumu apsaimniekotājiem, šķirošanas noteikumi atšķiras un tas rada neizpratni,” dzērienu paku šķirošanas aktivitāti komentē “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis.
Jāņem vērā, ka atkritumu šķirošana Latvijā ir sadrumstalota un var gadīties, ka vienā pašvaldībā konkrēti iepakojumi šķirošanā tiek pieņemti, kamēr citā nē. Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” uzsver, ka nodrošina dzērienu paku pieņemšanu visos savos atkritumu apsaimniekošanas reģionos – Rīgā, Liepājā, Mārupes, Saldus, Salaspils, Ādažu novadā, vairākos Dienvidkurzemes reģionos, tostarp Grobiņā, Aizputē, Pāvilostā, tāpat Skrundā, Pļaviņās u.c., kur tiek piedāvāti arī dažādi risinājumi plastmasas, papīra un metāla iepakojuma apsaimniekošanai. 2024. gadā “Eco Baltia vide” otrreizējai pārstrādei Polijā nogādāja teju 300 tonnas dzērienu paku un šogad ir mērķis šo apjomu kāpināt.
“Jautājums par dzērienu paku šķirošanu un pārstrādes iespējām iepriekš ticis apvīts ar mītiem un puspatiesībām – iespējams, tāpēc ar to šķirošanu reģionos sokas dažādi un to šķirotāju īpatsvars, salīdzinot ar citiem atkritumu veidiem, ir mazāks. “Eco Baltia vide” dzērienu pakas atsevišķi vāc jau vairākus gadus. Kamēr to pārstrāde bija mazattīstīta, tās sagatavojām kā materiālu siltumenerģijas izmantošanai. Tomēr 2023. gadā sākām plašāk skaidrot paku šķirošanas un pārstrādes iespējas. Atkritumu šķirošana, tāpat kā jebkurš ieradums, prasa zināšanas un pielāgošanos jaunajai informācijai. Lai gan dzērienu pakās ir gan papīrs, gan plastmasa, gan dažkārt arī alumīnijs, pastāv modernas tehnoloģijas, kas materiālus spēj atdalīt un pilnvērtīgi pārstrādāt. Atliek tikai tās pareizi izmest!” norāda SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.
Lai novērstu dzērienu kompozīta iepakojuma nonākšanu atkritumu poligonos, “Latvijas Zaļais punkts” sadarbībā ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu SIA “Eco Baltia vide” un dzērienu ražotāju SIA “Cido Grupa” informatīvajā kampaņā atgādina, ka dzērienu pakas ir pārstrādājamas, aicinot patērētājus izlietotos kartona iepakojumus šķirot.
Iedzīvotāji aicināti dzērienu pakas ievietot šķiroto atkritumu konteinerā, kas paredzēts vieglajam iepakojumam jeb plastmasas, papīra, metāla iepakojumam. “Latvijas Zaļais punkts” aicina iedzīvotājus vērsties pie savas pašvaldības vai reģionālā atkritumu apsaimniekotāja, ja attiecīgajā reģionā vēl nav nodrošināta iespēja šķirot dzērienu pakas.
* Aptauju “Atkritumu šķirošanas paradumi” pēc “Latvijas Zaļā punkta” pasūtījuma veicis pētījumu centrs SKDS, 2024. gada novembrī un decembrī aptaujājot 1003 Latvijas iedzīvotājus 18–75 gadu vecumā.
