Absolūti lielākā daļa – 85% – plastmasas materiālu Latvijā apritē esošajās elektriskajās un elektroniskajās iekārtās nav pārstrādājama vai ir ļoti grūti pārstrādājama, savukārt auto nozarē šādu materiālu ir 81%, liecina pēc “Latvijas Zaļā punkta” pasūtījuma SIA “Geo Consultants” veiktā pētījuma* dati projekta LIFE Waste To Resources IP ietvaros. Galvenais šķērslis, kas padara daudzu plastmasas atkritumu pārstrādi sarežģītu vai gandrīz neiespējamu, ir kombinēti materiāli no dažādiem plastmasu veidiem vai ar citiem materiāliem sajaukta plastmasa.
Tikai 15% mājsaimniecības preču, 27% medicīnas preču un 12% sporta un atpūtas preču ir viegli pārstrādāt. Šī problēma raksturīga ne tikai Latvijai – organizācija “Plastics Europe” jau 2020. gadā norādīja, ka Eiropas dalībvalstīs tikai 15% nolietotās plastmasas katru gadu tiek pārstrādāta jaunos materiālos. Viens no lielākajiem šķēršļiem veiksmīgai pārstrādei ir plastmasas materiālu daudzveidība, jo katram plastmasas veidam ir nepieciešami specifiski tehnoloģiskie pārstrādes risinājumi. Piemēram, acetāta un etilēna materiālus var pārstrādāt tikai ķīmiski, kas padara to pārstrādi ārkārtīgi sarežģītu. Salīdzinoši vieglāk pārstrādājamas ir preces ar lielāku viena veida plastmasas satura īpatsvaru, kas galvenokārt raksturīgs mājsaimniecības precēm (52%), būvniecības materiāliem (44%) un medicīnas precēm (42%).
Papildu faktors, kas ierobežo plastmasas pārstrādi, ir ierobežotas iespējas savākt pietiekami tīru viena veida plastmasas atkritumu plūsmu bez citu materiālu piemaisījumiem. Turklāt arvien jaunu plastmasas veidu radīšana, uzlabojot materiālu īpašības un funkcionalitāti, veicina arī pārstrādes sarežģītību, jo nepieciešamas arvien jaunas pārstrādes metodes.
“Atšķirībā no plastmasas iepakojuma, kur katra iepakojuma vienība ir marķēta, ļaujot identificēt plastmasas veidu, plastmasas izstrādājumiem šāda sistēma nav ieviesta. Līdz ar to patērētājiem nereti trūkst informācijas par plastmasas izstrādājumu sastāvu, kas ļautu tos pareizi šķirot, lai izstrādājums nonāktu pārstrādē. Savukārt pārstrādes uzņēmumiem ir nepieciešami efektīvi veidi, kā identificēt plastmasas izstrādājuma sastāvu. Bez laboratoriskas testēšanas tas bieži vien ir grūti – pat pieredzējuši eksperti ne vienmēr var noteikt plastmasas veidu, to vizuāli novērtējot,” problēmu uzsver “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis.
Viņš norāda, ka plastmasas izstrādājumu aprite un pārstrāde ir ļoti komplekss jautājums. Plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi nosaka ne tikai izmantotās plastmasas sastāvs un pārstrādes iespējas, bet arī to kalpošanas ilgums, proti, vairumā gadījumu īsāks kalpošanas laiks nozīmē lielāku negatīvo ietekmi uz vidi. Piemēram, būvmateriāls, kas izgatavots no grūti pārstrādājamā polivinilhlorīda (PVC), ar kalpošanas laiku, kas pārsniedz 20 gadus, iespējams, atstāj mazāku ietekmi uz vidi kā izstrādājums, kas izgatavots no viegli pārstrādājama polipropilēna (PP), bet kura kalpošanas laiks ir mazāks par vienu gadu.
“Pētījumā iekļauto plastmasas izstrādājumu sastāva un pārējo parametru analīze ļauj secināt, ka nereti vienādas funkcijas pildošus izstrādājumus var izgatavot no dažādiem plastmasu veidiem, tai skaitā gan vienkārši, gan sarežģīti pārstrādājamiem. Tāpēc ražotāji būtu jāmotivē izmantot vienkāršāk pārstrādājamu plastmasu. Tomēr materiālu daudzveidība nav vienīgais izaicinājums, ar kuru šobrīd sastopamies,” stāsta Kaspars Zakulis.
Preču importa un eksporta datu analīze Latvijā liecina, ka ik gadu apritē nonāk ap 21 000 tonnu plastmasas vai plastmasu saturošu izstrādājumu**, kas gan neietver auto, elektrisko un elektronisko iekārtu segmentu, tātad faktiski šis apjoms ir vēl lielāks. Lai plānotu efektīvu apsaimniekošanas sistēmu, būtu nepieciešami precīzi dati par apritē nonākošajiem plastmasas apjomiem, kādu patlaban trūkst, uzsver Kaspars Zakulis.
“Šādus datus būtu vēlams saņemt no ražotājiem un tirdzniecības uzņēmumiem, plastmasas atkritumu plūsmu izpētē ietverot ne tikai sadzīves atkritumus, bet arī nolietotos transportlīdzekļus, būvniecības atkritumus un elektriskās un elektroniskās iekārtas. Tāpat būtu nepieciešams precīzāks regulējums, jo pašlaik tikai elektrisko un elektronisko iekārtu, būvniecības un auto nozarēm ir noteikti saistoši regulējumi plastmasas atkritumu savākšanai un pārstrādei. Citām kategorijām, piemēram, sporta un atpūtas preču, medicīnas preču un mājsaimniecības preču nozarēm, tādu nav,” skaidro “Latvijas Zaļā punkta” direktors.
Lai samazinātu atkritumu apjoma apglabāšanu atkritumu poligonos un veicinātu plastmasas pārstrādi, būtiski rast risinājumus, lai panāktu plašāka materiālu daudzuma šķirošanu. Tostarp arī iepakojuma, no kuriem liela daļa vēl arvien ir sarežģīti vai nav vispār pārstrādājama. Lai to veicinātu, arī sabiedrība tiek aicināta pievērst uzmanību plastmasas materiālu veidiem, ko ikdienā iegādājas kopā ar precēm. Pārstrādājama iepakojuma izvēle var būt kā papildu mudinājums samazināt nepārstrādājama iepakojuma nonākšanu tirgū.
Projekta LIFE Waste To Resources IP ietvaros šī gada sākumā veikts arī “Latvijas Zaļā punkta” un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) pētījums, kurā analizētas vairāk nekā 3000 dažādas plastmasas vai plastmasu saturošas iepakojuma vienības. Tas liecina, ka Latvijas veikalu plauktos 13% pieejamā iepakojuma pārstrāde ir sarežģīta vai nav iespējama, jo tie ir materiāli, kas sastāv no vairākiem slāņiem, bet uz 22% iepakojumu to materiāla veids nav norādīts, kas padara to grūtāk identificējamu, lai novirzītu attiecīgai pārstrādei.
* Eiropas Savienības projekta LIFE20 IPE/LV/000014 – LIFE Waste To Resources IP ietvaros īstenots pētījums, kurā pērn un līdz šā gada martam analizēti vairāk nekā 1000 plastmasas izstrādājumi sešās kategorijās: elektriskās un elektroniskās iekārtas, būvniecības nozare, auto nozare, sports un atpūta, medicīnas preces, mājsaimniecības preces.
** Plastmasas izstrādājumu patēriņš Latvijā saskaņā ar CN 2023 datiem vidēji gadā, 2018-2022. gads.
