Tekstils, kas nonāk vidē vai sadzīves atkritumos, ir tikpat bīstams piesārņojuma avots kā iepakojums un citi atkritumi. Kā liecina statistikas dati, gada laikā 87% no visiem nederīgajiem un nolietotajiem pasaules tekstilizstrādājumiem[1] nonāk atkritumu poligonos – tiek aprakti vai sadedzināti, jo netiek pienācīgi apsaimniekoti. Lai aktualizētu problēmu un meklētu risinājumus Latvijā, 10. septembrī atklāta kampaņa “Nav, ko vilkt?”, aicinot atbildīgās iestādes, organizācijas un uzņēmumus vienoties kopīgai rīcībai.
Latvijas tirgū katru gadu nonāk 27 000 tonnu jauna un lietota apģērba jeb 14,3 kilogrami uz vienu iedzīvotāju. Trešdaļa iedzīvotāju savas liekās drēbes izmet sadzīves atkritumu konteineros, un tās tiek nogādātas poligonos, kur sintētiskās šķiedras tekstilizstrādājumi sadalās vismaz 200 gadu periodā. Tomēr 89% iedzīvotāju labprāt nodotu apģērbu pārstrādei, ja būtu šāda iespēja, liecina AS “Latvijas Zaļais punkts” veiktā aptauja.
“ES direktīvas prasība nosaka, ka dalībvalstīs, vēlākais, līdz 2025. gadam jābūt izveidotai tekstilmateriālu dalītās savākšanas sistēmai. Lai to īstenotu, Latvijā vēl ir daudz darāmā, attīstot vietējo tekstila aprites ciklu – šķirošanu, atkārtotu izmantošanu, pārveidi, pārstrādi. Tas nozīmē, ka mums nepieciešama gan tekstilizstrādājumu ražotāju un tirgotāju atbildība, gan šķirošanas infrastruktūra, gan pietiekama iedzīvotāju izpratne par tekstila atkritumu šķirošanas nozīmi kopējā atkritumu apsaimniekošanas ķēdē,” skaidro Artūrs Toms Plešs, VARAM parlamentārais sekretārs.
Savukārt Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija (VRUA), kas pārstāv vairākus desmitus Latvijas tekstilizstrādājumu ražošanas uzņēmumu, uzsver, ka apģērbu un tekstila izstrādājumu ražošanas nozare Latvijā ir ļoti eksportspējīga un ar lielu attīstības potenciālu, taču Latvijā ienākošā tekstila plūsma pārsniedz oficiālos statistikas datus. Pēdējo desmit gadu laikā lietotu un gatavu apģērbu imports ir palielinājies trīs reizes, bet katrs iedzīvotājs Latvijā gada laikā iegādājas gandrīz 15 kg apģērba. Tādēļ saskaņā ar VRUA redzējumu Latvijai būtu jāatbalsta un jāveido stratēģija, kā veicināt vietējo tekstila pārstrādi. VRUA valdes priekšsēdētājs Guntis Strazds uzsver: “Atbildīga ražotāja pienākums ir rūpēties par to, lai viņa darbība atstātu pēc iespējas mazāku ekoloģisko nospiedumu. Tāpēc mēs atbalstām un veicinām liekā apģērba pārstrādi vai otrreizēju lietošanu un aicinām pievienoties arī citus ražotājus, īstenojot dažādus ražotāju atbildības pasākumus tekstila atkritumu apjoma mazināšanai.”
Kampaņas ietvaros pašā Rīgas centrā, Kronvalda parkā, atklāta vides instalācija – drēbju kalns, simbolizējot ik gadu Latvijas tirgū nonākušos tekstila apjomus, kas krājas iedzīvotāju skapjos vai atkritumu poligonos un draud mūs “aprakt”.
“Pilotprojektā pērnā gada nogalē dažu mēnešu laikā 20 konteineros savācām 108,5 tonnas tekstila atkritumu. No tiem poligonā nodoti apmēram 40%, pārējais apjoms realizēts atkārtotai lietošanai attīstības valstīs, bez atlīdzības nodots pārstrādei, ziedots labdarībai vai vēl gaida tirgus pieprasījumu. Iespējas dot liekajam apģērbam otru dzīvi ir daudz plašākas, nekā vienkārši izmest to atkritumos. Vēlamies atgādināt ikvienam – pirms iegādāties jaunu apģērbu, pārskatiet savus skapjus! Varbūt jauns apģērbs nemaz nav vajadzīgs, bet kaut kas no labi aizmirstā var dzīvot otru dzīvi,” aicina AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis. Viņš arī atgādina, ka no septembra tekstila šķirošanas vietu skaits paplašināts jau līdz 60 vietām, kurās iedzīvotāji var šķirot nevajadzīgos apģērbus un apavus.
Atklājot kampaņu, tās dalībnieki parakstījuši arī labas gribas memorandu, apņemoties veicināt aprites ekonomikas principu nostiprināšanos sabiedrībā; organizēt aktivitātes, kas motivē šķirot tekstilizstrādājumus vai nodot tos pārstrādei; atbalstīt un sniegt priekšlikumus tekstila atkritumu apsaimniekošanas problemātikas risinājumu izstrādei; vairot sabiedrības izpratni par tekstila atkritumu šķirošanas un pārstrādes nepieciešamību; sniegt informatīvu un praktisku atbalstu tekstila šķirošanas, atkārtotas lietošanas un pārstrādes popularizēšanai sabiedrībā; kā arī ieviest ilgtspējīgu tekstila apsaimniekošanas sistēmu vēl pirms ES direktīvā noteiktā termiņa.
“Tiek lēsts, ka aptuveni 20% pasaules ūdens piesārņojuma rada tieši tekstilizstrādājumu krāsošana un apdare: tekstilizstrādājumu ražošanā izmanto ap 3500 ķīmisko vielu, no kurām 750 ir klasificētas kā bīstamas cilvēku veselībai un 440 – kā bīstamas videi. Protams, jauna apģērba ražošanā tiek patērēti arī citi resursi. Jo mazāks būtu pieprasījums pēc jauna apģērba veikalos, jo ievērojamāks būtu šo resursu patēriņa samazinājums. Bet, lai to panāktu, ir jāmainās sabiedrības domāšanai, izvērtējot, vai īstermiņa vēlmju apmierināšana patiešām ir svarīgāka par ilgtermiņa ieguvumu, dzīvojot veselīgā vidē,” pauž biedrības “Zaļā brīvība” ilgtspējīgas modes eksperte Dace Akule.
Aktualizējot nepieciešamību pēc ilgtspējīgas tekstila atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas, sadarbības memorandu parakstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstība ministrija (VARAM), Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Valsts vides dienests, biedrība “Zaļā brīvība”, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija (VRUA), Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija (LASUA), Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija (LASA), biedrība “Latvijas Sarkanais krusts”, lielveikalu tīkls “Rimi Latvia”, lietotu apģērbu veikalu tīkls “R.D.A.” un citi partneri. Memorandam joprojām aicinātas pievienoties arī citas organizācijas un uzņēmumi, lai veicinātu vērtīgas pārmaiņas.
[1] UNEP un Ellen MacArthur Foundation dati (2018)
