Atkritumus Latvijā šķiro jau 79% iedzīvotāju
Palielinoties iedzīvotāju izpratnei par vides saudzēšanu, kā arī gadu no gada strauji attīstoties atkritumu dalītās vākšanas iespējām, atkritumu šķirotāju skaits Latvijā sasniedzis rekordu. Kā liecina pēc Latvijas Zaļā punkta pasūtījuma reizi divos gados veiktās SKDS aptaujas* dati, patlaban atkritumus Latvijā šķiro jau 79% iedzīvotāju, kas ir par 19 procentpunktiem vairāk nekā 2020.gadā, savukārt par 45 procentpunktiem vairāk nekā 2011.gadā, kad atkritumus šķiroja vien 34% sabiedrības.
Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis pauž, ka atkritumu šķirošana ieņem arvien lielāku lomu gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu ikdienā: “Latvijā par pareizu atkritumu apsaimniekošanu sāka runāt pirms vairāk nekā 20 gadiem. Tolaik cilvēkiem vēl tika mācīts, ka atkritumiem ir sava vieta speciālos konteineros, kam sekoja arī pirmie soļi aprites ekonomikas principu iedzīvināšanā. Mūsu nu jau 23 gadu profesionālā pieredze nozarē ir ļāvusi būt lieciniekiem un aktīvi piedalīties atkritumu dalītās vākšanas sistēmas attīstībā Latvijā. Šobrīd varam teikt, ka sabiedrība savos paradumos ir būtiski augusi un šķirošana kļuvusi par ikdienu absolūti lielākajā daļā mājsaimniecību.”
Par to, ka infrastruktūras pieejamība ir ievērojami uzlabojusies, liecina tas, ka pēdējos divos gados par vairāk nekā desmit procentpunktiem – no 23% uz 10% – sarucis to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka šķirošanas konteineri nav pietiekoši tuvu ikdienas videi. 2014.gadā šāds viedoklis bija 36% sabiedrības.
Latvijas iedzīvotāji, kuri šķiro atkritumus, atzinuši, ka galvenais iemesls tam ir rūpes par vidi, uz ko norādījuši 75% aptaujāto. Teju puse jeb 49% respondentu atkritumus šķiro, jo uzskata, ka speciālie konteineri atrodas tuvu dzīvesvietai, savukārt 41% norāda, ka atkritumu šķirošana ir iespēja ietaupīt līdzekļus par nešķiroto atkritumu izvešanu. “Finansiālais izdevīgums ir viens no faktoriem, kas motivē sabiedrību aktīvāk šķirot. Turklāt tas īpaši aktuāli pēdējos gados, kad izmaksas par atkritumu apglabāšanu poligonos palielinās un nešķiroto atkritumu izvešana kļūst dārgāka. Iedzīvotājiem visā Latvijā jau šobrīd bez maksas iespējams nodot plastmasas, papīra, metāla iepakojumu, stikla taru, elektrotehniku, baterijas un citus šķiroto atkritumu veidus. Kopš 2019.gada kopā ar SIA “Eco Baltia vide” esam attīstījuši arī tekstila šķirošanas iespējas, ko nodrošinām jau vairāk nekā 140 vietās Latvijā,” skaidro K.Zakulis.
Šķirošanas aktivitāte pēdējo gadu laikā ir palielinājusi visās šķiroto atkritumu kategorijās. No respondentiem, kuri šķiro mājsaimniecības atkritumus, 87% aptaujāto atsevišķi nodod stikla pudeles un burkas (2020.gadā – 84%), 81% dalīti izmet plastmasas iepakojumu (2020.gadā – 76%), savukārt 67% – papīru un kartonu (2020.gadā – 63%). Metāla bundžas Latvijā šķiro 52% sabiedrības, kas ir divu gadu laikā starp visiem šķirotajiem atkritumiem lielākais kāpums – 2020.gadā tās šķiroja 34% sabiedrības. Kāpums skaidrojams gan ar kopējo sabiedrības informētību, gan straujo šķirošanas sistēmas attīstību, kurā no pērnā gada zināmu lomu ieņem arī iepakojuma depozīta sistēma, nodrošinot iespēju nodot atsevišķa veida plastmasas un stikla pudeles, kā arī metāla bundžas.
Kā liecina aptaujas dati, nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa jeb 29% respondentu šķiro arī bioloģiskos atkritumus un nolietotās auto riepas, ko 2020.gadā dalīti nodeva attiecīgi 25% un 21% iedzīvotāju. Baterijas šķiro 69% iedzīvotāju, kas ir būtisks kāpums kopš 2011.gada, kad tās šķiroja 58% sabiedrības, taču neliels kritums kopš 2020.gada, kad tās dalīti nodeva 72%. Nokalpojušo elektrotehniku Latvijā šķiro 41% iedzīvotāju, kas divu gadu laikā ir kāpums par trīs procentpunktiem.
“Pašreizējās rekordaugstās atkritumu šķirošanas aktivitātes pamatā ir virkne faktoru. Tomēr vērā ņemams arī tas, cik daudz atkritumu vispār katrs ikdienā radām, jo šķirošana ir tikai pēdējais posms ceļā uz atkritumu samazināšanu. Vērtējot savus paradumus, 62% iedzīvotāju aptaujā norādījuši, ka arī paši cenšas mazināt sevis radīto atkritumu daudzumu. Šajā rādītājā vērojama pozitīva tendence, jo 2020.gadā uz to norādīja būtiski mazāk – 54% respondentu. Tas nozīmē, ka sabiedrība kļūst zinošāka par iespējām saudzēt vidi arī ar alternatīviem paņēmieniem, piemēram, plānojot pirkumus un domājot par iegādāto preču tālāko likteni. Un šis ir nākamais solis ceļā uz ilgtspējīgāku un zaļāku Latviju,” uzsver K.Zakulis.
Lai samazinātu radīto atkritumu apjomu, iedzīvotāji vēl bez atkritumu šķirošanas izvēlas sev nevajadzīgās lietas ziedot citiem, uz ko aptaujā norādīja 47% respondentu. 36% aptaujāto izvairās arī no impulsīviem pirkumiem, 29% izmanto atkārtoti lietojamus traukus vai iepirkumu maisiņus, savukārt vēl 27% iepērkas pēc noteikta iepirkumu saraksta. Līdzvērtīgs sabiedrības īpatsvars – 16% – vecās lietas pārveido vai izmanto citiem mērķiem, kā arī pārdod tālāk.
*Aptauju 2022.gada nogalē īstenoja “Latvijas Zaļais punkts” sadarbībā ar pētījumu kompāniju “SKDS”, , tiešajās intervijās aptaujājot 1000 respondentus visā Latvijā vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
