Latvijas Zaļā punkta līgumpartneri mums bieži norāda, ka dabas resursu nodoklis (DRN) varbūt nav tas nodoklis, par kuru komersants domā katru dienu. Bet palielinoties šī nodokļa objektu skaitam, saistībā ar izmaiņām normatīvajos aktos un pieaugot izmaksām par komersantu Latvijā realizēto preču atkritumu apsaimniekošanu, jāmeklē racionālāki risinājumi dažādām situācijām.
Esam novērojuši, ka komersantu neizpratne ne vienmēr ir saistīta ar sarežģītām situācijām DRN objektu identificēšanā. Biežāk pie vainas ir normatīvo aktu prasību nezināšana. Tāpēc sniedzam atbildes uz «vienkāršajiem» komersantu jautājumiem.
KĀDS IEPAKOJUMS IR DABAS RESURSU NODOKĻA OBJEKTS?
Ar DRN apliekamie objekti ir preču un izstrādājumu iepakojums, kā arī tas iepakojums, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja. Tas noteikts Dabas resursu nodokļa likuma 4. pantā.
Savukārt Ministru kabineta 19.06.2007. noteikumu Nr. 404 «Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas» 50. punktā noteikts, ka nodokļa objekti ir Latvijā pirmajā reizē realizēto preču un izstrādājumu iepakojums, kā arī Latvijā ievesto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto preču iepakojums, t.i. to preču iepakojums, kuras pēc ievešanas Latvijā nav paredzēts realizēt, bet izpakot un patērēt uz vietas.
Iepakojums ir arī no dažādiem plastmasas materiāliem izgatavoti iepirkumu maisiņi, ko patērētājam ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ tirgotājs nodrošina preču vai ražojumu tirdzniecības vietās, neatkarīgi no tā, vai par šiem maisiņiem tiek iekasēta atsevišķa samaksa. Tas noteikts Dabas resursu nodokļa likuma 4. panta 5. daļā.
KĀ SAPRAST, KAS IR PRECEI VAI IZSTRĀDĀJUMAM PIEVIENOTS IEPAKOJUMS?
Lai noteiktu iepakojumu, kas būs DRN objekti pie konkrētās preces, iesakām vadīties no Iepakojuma likumā minētās definīcijas un par katru preces sastāvdaļu izvērtēt, vai tā pilda kādu no definīcijā minētajām funkcijām. Ja pilda — tad šī preces sastāvdaļa ir iepakojuma izstrādājums. Iepakojuma likuma 1.1 pantā definīcija ir šāda:
Iepakojums ir precēm pievienots izstrādājumu kopums, ko izmanto, lai aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu izejvielas un gatavas preces un iepazīstinātu ar tām visā iepakojuma aprites ciklā no ražotāja līdz patērētājam. Par iepakojumu uzskata arī to iepakojumu un iepakojuma materiālu, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja. Iepakojums tiek atdalīts no preces pirms patērēšanas vai patērēšanas laikā.
KAS TIEŠI IR JĀUZSKAITA, LAI APRĒĶINĀTU DRN PAR IEPAKOJUMU?
Nodokli par iepakojumu aprēķina par katru iepakojuma materiāla veida svara vienību, t.i. svara kilogramu. Tas noteikts Dabas resursu nodokļa likuma 24. pantā. Ja viena kalendārā gada laikā komersants ir Latvijā pirmo reizi realizējis preces, kuru kopējais iepakojuma materiālu svars nepārsniedz 300 kg, tad komersants saskaita iepakojuma svaru sadalījumā tikai pa deviņiem materiālu veidiem, aprēķina DRN un iemaksā to valsts budžetā. Iepakojuma materiālu veidus un likmes var skatīt Dabas resursu nodokļa likuma 7. pielikumā.
Bet tiklīdz komersanta radītā preču iepakojuma apjoms kalendāra gada laikā ir 300 kg vai vairāk, tam ir jāpiedalās ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā, slēdzot līgumu ar apsaimniekotāju, piemēram, ar SIA Latvijas Zaļais punkts par dalību izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā un atbrīvojuma no DRN maksāšanas saņemšanu, vai pašam jāizveido un piemēro šādu sistēmu, kā noteikts Dabas resursu nodokļa likuma 8. panta 12. daļā. Jāņem vērā, ka šajā 300 kg apjomā netiek iekļauts dzērienu depozīta iepakojums, jo, kā nosaka Iepakojuma likuma 18.’ pants, depozīta iepakotājam, kura radītā izlietotā dzērienu depozīta iepakojuma apjoms kalendārā gada laikā ir 150 kilogrami vai vairāk, ir pienākums apsaimniekot izlietoto dzērienu depozīta iepakojumu, slēdzot līgumu ar depozīta sistēmas operatoru par dalību sistēmā.
Pēc pievienošanās izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmai, komersants uzskaita savu preču iepakojuma tādā veidā, kā to nosaka apsaimniekotājam iesniedzamās atskaites, lai varētu nodrošināt komersanta radītā izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu atbilstoši valsts noteiktiem regulējumiem.
KURĀ BRĪDĪ VIENREIZ LIETOJAMIE GALDA TRAUKI UN PIEDERUMI IR DRN OBJEKTI?
Sabiedriskajā ēdināšanā un mazumtirdzniecībā realizētie vienreiz lietojamie galda trauki un piederumi, kas izgatavoti no papīra, kartona, metāla folijas, koksnes vai citām dabiskām šķiedrām, un vienreiz lietojamas plastmasu saturošas glāzes un to vāciņi ir DRN objekti. Tas ir norādīts Dabas resursu nodokļa likuma 3. pantā.
Ministru kabineta 19.06.2007. noteikumu Nr. 404 «Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas» 49. un 65. punktā ir šādas norādes:
■ ja vienreiz lietojamos traukus persona iepērk mazumtirdzniecībā tālākai izmantošanai sabiedriskajā ēdināšanā, nodoklis par šiem traukiem nav jāmaksā, ja var dokumentāri pamatot to iegādi mazumtirdzniecībā Latvijas Republikas teritorijā;
■ realizējot sabiedriskajā ēdināšanā vienreiz lietojamos traukus kopā ar precēm un produktiem, tos apliek ar nodokli neatkarīgi no tā, vai par šiem traukiem tiek iekasēta atsevišķa samaksa. Dabas resursu nodokļa likuma 8. pantā ir noteikts, ka atbrīvojumu no DRN samaksas nepiemēro vienreiz lietojamām plastmasu saturošām glāzēm un to vāciņiem, kaut arī komersants ir saņēmis atbrīvojumu no DRN samaksas un iesniedz atskaites savam līgum-partnerim — apsaimniekotājam. Tas nozīmē, ka ziņas par vienreiz lietojamo plastmasu saturošo glāžu un to vāciņu svaru ir jāsniedz arī Valsts ieņēmumu dienestam ceturkšņa pārskatā «Pārskats par aprēķināto dabas resursu nodokli» un atbilstoši jāsamaksā DRN.
KURAS VIDEI KAITĪGĀS PRECES IR DRN OBJEKTI?
Tos izstrādājumus, kuri satur cilvēkiem un dzīvajai dabai kaitīgus savienojumus, likumdošanā klasificē kā videi kaitīgas preces un apliek ar DRN. Dabas resursu nodokļa likuma 6. pielikumā minēts šo objektu saraksts:
■ elektriskās un elektroniskās iekārtas;
■ smēreļļas,
■ elektriskie akumulatori un galvaniskie strāvas avoti (arī tādi, kas iestrādāti ierīcēs un transportlīdzekļos):
1) elektriskie akumulatori, svina);
2) elektriskie akumulatori, Ni-Cd un Fe-Ni;
3) galvaniskie elementi un galvaniskās baterijas;
4) elektriskie akumulatori fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai;
5) citi elektriskie akumulatori;
6) akumulatori vai baterijas, kas paredzētas ceļu satiksmē izmantojamu elektroautomobiļu vai hibrīdautomobiļu vilces nodrošināšanai;
■ visu veidu riepas,
■ eļļas filtri.
Ja komersants ir pievienojies SIA Latvijas Zaļais punkts uzturētajai ražotāja paplašinātās atbildības sistēmai, viņš saņem atbrīvojumu no nodokļa maksāšanas par videi kaitīgām precēm.
NO KURA LAIKA TEKSTILIZSTRĀDĀJUMI IR DRN OBJEKTI?
Tekstilizstrādājumi par DRN objektiem kļuvuši no 2024. gada 1. jūlija.
Dabas resursu nodokļa likuma 26.1 pantā noteikts, ka Nodokļa maksātājs aprēķina un maksā nodokli par Latvijas Republikā realizētiem un savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantotiem tekstilizstrādājumiem, piemērojot nodokli par katru^ tekstilizstrādājuma svara vienību.
Savukārt likuma 3. pantā noteikts, ka nodokļa maksātājs ir persona, kura (..) pirmā Latvijas
Republikas teritorijā realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto tekstilizstrādājumus
Visiem tekstilizstrādājumiem ir viena DRN likme 0,50 eiro par vienu kilogramu, bet pievienojoties SIA Latvijas Zaļais punkts organizētai tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas sistēmai, komersants saņem atbrīvojumu no DRN maksāšanas.
LAURA BERGA
SIA Latvijas Zaļais punkts Vides pārvaldības un kvalitātes vadītāja
Zaļāk = Lētāk
Slēdz līgumu ar Latvijas Zaļo punktu un saņem 100% atbrīvojumu no Dabas Resursu nodokļa
Iepakojuma apsaimniekošana
Elektropreču apsaimniekošana
Videi kaitīgo preču apsaimniekošana
Tekstila apsaimniekošana
Iegūsti arī
♦ Pārliecību par likumā noteikto prasību izpildi
♦ Vienkāršu un saprotamu elektronisko atskaišu iesniegšanas kārtību
♦ Bezmaksas konsultācijas un regulāras apmācības
♦ Tiesības uz savu preču iepakojuma novietot Zaļā punkta preču zīmi
♦ Videi draudzīga uzņēmuma tēlu, iesaistoties Latvijas Zaļā punkta organizētos sabiedrības informēšanas projektos
