Eiropas Savienība (ES) tās dalībvalstīm noteikusi ambiciozus mērķus atkritumu apjoma samazināšanai, tostarp līdz 2035.gadam panākt, ka pārstrādāti tiek 65% no kopējā atkritumu apjoma, savukārt poligonos drīkstēs noglabāt tikai 10% no kopējā atkritumu daudzuma. Vienlaikus pašreizējā ģeopolitiskā situācija spiež starptautiskā līmenī vērtēt jaunus risinājumus enerģijas ražošanai, lai samazinātu fosilo resursu īpatsvaru. Lai vērtētu un diskutētu par Latvijas iespējām straujāk virzīties uz šiem mērķiem, 24.novembrī notika Latvijas Zaļā punkta konference “Latvija-valsts bez atkritumiem”. Tajā piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Ekonomikas ministrijas un uzņēmumu pārstāvji.
Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis skaidro: “Ja salīdzinām pēdējos datus par atkritumu pārstrādi Eiropas valstīs, kas apkopoti 2019.gadā, Latvija patlaban ir salīdzinoši zemās pozīcijās, spējot nodrošināt pārstrādi tikai aptuveni 40% no kopējiem atkritumiem. Tikmēr, piemēram, Lietuva pārstrādā jau teju 50% atkritumu, savukārt Vācija – tuvu 70%. Viens no iemesliem, kas ļauj citām valstīm poligonos apglabāt procentuāli mazāk atkritumu, ir tas, ka citviet plūsma, ko nav iespējams atgriezt apritē kā jaunas izejvielas, tiek izmantota arī siltumenerģijas ražošanai. Protams, tas nav galvenais un vienīgais virziens, uz kuru mērķtiecīgi iet, jo tikpat būtiski ir veicināt to, lai iespējami daudz preču tiktu ražoti no pārstrādei derīga materiāla, jāturpina strādāt pie riepu apsaimniekošanas sistēmas darbības uzlabošanas , kā arī visām iesaistītajām pusēm jāturpina izglītot sabiedrību par to, kā mainīt savus paradumus uz videi draudzīgākiem.”
Atkritumu apsaimniekošanas sistēma Latvijā pēdējās divās desmitgadēs ir būtiski attīstījusies. Iedzīvotājiem ir pieejami risinājumi dažāda veida iepakojuma un stikla taras šķirošanai, tiek nodrošināta arī elektrotehnikas, bateriju, metāla un citu atkritumu veidu savākšanai. Būtiski soļi sperti arī tekstilizstrādājumu šķirošanas sistēmas attīstības virzienā, ko ES kā obligātu noteikusi no 2025.gada, savukārt Latvija virzās uz to, ka to ieviesīs jau no 2023.gada. Lai vēl vairāk veicinātu atkritumu šķirošanu, katru gadu tiek kāpināta dabas resursu nodokļa likme par atkritumu apglabāšanu poligonos un nākamgad tā sasniegs jau 95 eiro par tonnu (2022.gadā 80 eiro/t). Tas nozīmē, ka atkritumu šķirošana iedzīvotājiem kļūst finansiāli izdevīgāka. Tiek virzītas dažādas izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā, lai vēl vairāk veicinātu atkritumu pārstrādi un pārstrādājamību, kā arī samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu apjomu.
VARAM vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere: “Jau kopš 2015.gada ES valstis strādā pie aprites ekonomikas principu iedzīvināšanas un izvirzīto mērķu sasniegšanas. Būtisks Nulles piesārņojuma rīcības plāna redzējums 2050.gadam: veselīga planēta veseliem cilvēkiem, kas nozīmē, ka gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums tiek samazināts līdz līmenim, ko vairs neuzskata par kaitīgu ne veselībai, ne dabiskajām ekosistēmām un kas nepārkāpj mūsu planētas iespēju robežas. Vēl viena šogad īpaši būtiska tēma ir saistīta ar enerģētiku – tīru, drošu enerģiju par pieejamu cenu. Šis gads ir bijis izšķirošs, lai straujāk tiktu virzīti risinājumi pārejai uz aprites ekonomikas modeli un alternatīvas enerģijas ražošanu. Diemžēl sabiedrība, tostarp arī pie mums Latvijā, dabas resursus patērē nepārdomāti, pie kam jāņem vērā, ka daļa no šiem resursiem ir neatjaunojami. Šobrīd VARAM aktīvi strādā pie izmaiņām Dabas resursu nodokļa likumā, kā mērķis būtu veicināt atkritumu plūsmas samazināšanu uz poligoniem, savukārt vairāk resursu paliktu saimnieciskajā apritē. Jāatzīmē, ka šogad ieviestā depozīta sistēma ir lielisks veids, kā šķirot un savākt iepakojuma daļu, vienlaikus veicinot labus atkritumu šķirošanas paradumus sabiedrībā.”
ES pieņēmusi lēmumu, ka no 2023.gada stājas spēkā Krievijas dabasgāzes importa aizliegums. Latvijā izskan arī pieņēmumi, ka aizvietot gāzi pilnībā varam tikai ar kodolenerģiju. Konferencē “Latvija-valsts bez atkritumiem” tika diskutēts par tādiem risinājumiem kā saules paneļu, šķeldas un granulu izmantošana. Tāpat diskusijas laikā tika akcentētas iespējas siltumenerģijas ieguvei izmantot arī atkritumus. “Kā liecina mūsu šogad veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti*, 83% Latvijas iedzīvotāju kopumā atbalstītu speciāli sagatavotas atkritumu masas izmantošanu enerģijas ieguvei. Pieļaujams, ka pirms gada atbalsts tam nebūtu tik liels, jo tolaik sabiedrībā apziņa par nepieciešamību virzīties un neatkarīgiem enerģijas avotiem visticamāk bija būtiski zemāka. Patlaban Latvijā atkritumu izmantošana dedzināšanai speciālās krāsnīs ir mazattīstīta. Būtībā tikai viens uzņēmums savām vajadzībām izmanto atkritumus kā šo enerģijas resursu. Salīdzinoši – Lietuvā un Igaunijā ir katrā pa vienai atkritumu reģenerācijas stacijai,” pauž K.Zakulis, piebilstot, ka, neveicinot atkritumu oficiālu izmantošanu siltumenerģijas ražošanai specializētās krāsnīs, ir risks, ka iedzīvotāji taupības nolūkos atkritumus dedzinās mājās – tam neatbilstošās krāsnīs: “Tāpat, kā rāda reālā situācija, atkritumu dedzināšana ir kļuvusi par problēmu attiecībā uz autoservisiem. Tur atražotās motoreļļas itin bieži nonāk pelēkajā tirgū kā kurināmais materiāls, tādējādi radot nopietnu risku vides piesārņojumam.”
“Latvija – valsts bez atkritumiem” ir ikgadējā Latvijas Zaļā punkta rīkota konference. Tās mērķis ir veidot platformu, kurā diskutēt par aktualitātēm un nepieciešamajiem soļiem Latvijas virzībā uz atkritumu apjoma kopējo samazināšanu, iespējami plašāku atkritumu šķirošanu un pārstrādi, īstenojot principu, ka visi Latvijā radītie atkritumi tiek sašķiroti, pārstrādāti un visam tiek atrasta vērtība.
